Brēmenes karakuģa gals

2008.gadā pēc zvejnieku norādes Latvijas hidrogrāfiskais dienests atrada_ Prinz Adalbert _divdesmit jūras jūdžu attālumā no Liepājas. Pirmie šo vraku apskatīja zviedru zemūdens pētnieki. Vēlāk to apmeklēja arī nirēji no Latvijas, par ko jau rakstījām vienā no iepriekšējiem Sestdienas numuriem.Mūsdienās vraku pētnieki ar kreiseri Prinz Adalbert ir tikuši skaidrībā, taču ar vieglo kreiseri Bremen viss ir savādāk. Šo nogrimušo kuģi gadiem ilgi meklēja ne viens vien entuziasts, bet bez taustāmiem rezultātiem. Viņu vidū bija arī Ventspils brīvostas pārvaldes vecākais ūdenslīdējs Deniss Lapins ar domubiedriem no organizācijas Ventspils Dive Team. Zemūdens pētnieki laika gaitā krustām šķērsām bija izvagojuši Ventspils piekrastes ūdeņus, bet nekā. Bremen vraka nogrimšanas dziļumi dažādos materiālos svārstījušies no divdesmit līdz pat 180 metriem. Pētnieku rīcībā bija pat piecas dažādas ģeogrāfiskās koordinātas no dažādiem avotiem, kur it kā gājis bojā kreiseris, diemžēl ne vienā no tām vraks netika atrasts. Tika izskatītas dažādas versijas, nostāsti un leģendas, bet bez panākumiem, un tā tas vilkās piecpadsmit gadus.Tomēr, sistemātiski un neatlaidīgi strādājot, pētnieki saprata, ka tuvojas rezultātam, jo 2008.gadā tika atrasts vācu iznīcinātāja klases kara kuģis S-177, kas, pēc arhīvos pieejamās informācijas, bija gājis bojā tajā pašā mīnu laukā, kur Bremen. 2010.gada septembrī pētniekiem beidzot uzsmaidīja veiksme: izdevās uziet vēl vienu vācu iznīcinātāja klases kara kuģi V–191, kurš bija Bremen pavadošais kuģis tajā liktenīgā dienā un gāja bojā kopā ar kreiseri. Vraks gulēja 45 metru dziļumā. To apskatot, noskaidrojās, ka tas guļ uz ķīļa un ir labi saglabājies, tikai virsbūve bija ievērojami cietusi no zvejnieku traļiem. Interesants bija arī fakts, ka uz vraka klāja izdevās atrast izšautu raķešu pistoli, kas, visticamāk, tika izmantota, lai raidītu raķešu briesmu signālu, Pēc šī atraduma bija skaidrs, ka kreiserim jābūt kaut kur tuvumā. Tikmēr sākās rudens vētras, un Bremen meklēšana tika atlikta uz nākamo gadu. 2011.gada maijā netālu no V–191 vraka tika iegūts kāda nogrimuša kuģa sonāra (hidrolokators zemūdens objektu meklēšanai) attēls, pēc kura vizuālā izskata varēja spriest, ka, iespējams, tas ir meklētais kreiseris. 2011.gada 11.jūnijā Deniss Lapins un Maksims Jagņuks nolēma apskatīt atrasto objektu, ienirstot pie tā. Vraks gulēja četrdesmit piecu metru dziļumā, tāpēc elpošanai tika nolemts izmantot elpošanas maisījumu Nitrox 30. Šāds elpošanas maisījums ir bagātināts ar skābekli līdz trīsdesmit procentiem (gaisa sastāvā ir 21% skābekļa) un atļauj konkrētā dziļumā atrasties ilgāk un vienlaikus samazināt dekompresijas apstāšanos. Šāda apstāšanās jāveic obligāti, lai no organisma izvadītu ārā slāpekli, kas izšķīdis nirēju organismā niršanas laikā. Pretējā gadījumā nirējs var saslimt ar dekompresijas slimību. Dekompresijas apstāšanās bija plānots veikt astoņpadsmit, divpadsmit, deviņu un sešu metru dziļumā. Sešu metru dziļumā jau vajadzēja elpot ar tīro skābekli. Kopā laiks, ko bija ieplānots pavadīt pie vraka, bija četrdesmit minūtes, bet laiks izniršanai kopā ar dekompresijas apstāšanos - trīsdesmit minūtes.Viss bija sagatavots, un pētnieki pazuda tumšajos Baltijas ūdeņos. Ūdens pavēss, kā jau jūnijā, kad tas vēl nav vēl paspējis uzsilt pēc stindzinošās ziemas. Toties pastāvēja iespēja, ka ūdens vēl nav sācis "ziedēt", kas garantēja, ka pie vraka būs pieņemama redzamība (aļģes labvēlīgos apstākļos masveidā savairojas, izraisot parādību, ko sauc par ūdens "ziedēšanu"; tas samazina ūdens caurredzamību). Ieraugot pirmās vraka aprises, nirējiem uzreiz bija skaidrs, ka tas ir ilgi meklētais Bremen. Piecpadsmit gadu meklējumos bija daudzkārt pētīti kreiseru attēli, un to aprises bija labi iespiedušās atmiņā. Redzamība bija laba - desmit metri, tādēļ bija iespējams labi saskatīt arī kuģa detaļas. Vraks bija apaudzis ar maziem gliemežiem un apvīts ar zvejnieku tīkliem. Tas atradās uz līdzenas plaknes, iegrimis dūņās līdz ūdens līnijai un izslējis savus lielgabalus, it kā būtu gatavs kaujai. Kuģa priekšgals bija saārdīts sprādziena rezultātā. Blakus vrakam gulēja laika un ūdens sabojāts glābšanas kuteris. Starp lielgabaliem un kuģu virsbūves elementiem šaudījās daudz zivju, kas bija manāmi apjukušas no negaidītajiem viesiem ar zemūdens lukturiem rokās. Skats bija vienkārši fantastisks! Veicot tālāko vraka apskati un fotografēšanu, izdevās atrast un ūdens virspusē izcelt sudraba galda piederumus, ko bija izmantojuši kuģa virsnieki. Šāda priekšmetu izcelšana ir vajadzīga, lai veiktu kuģa identifikāciju. Viss atrastais vēlāk tika nodots Ventspils pilsētas muzejam.Par kreisera vraka atrašanu tika informēti Brēmenes un Ventspils pilsētu muzeji, kas izrādīja lielu interesi par šiem vēsturiskajiem notikumiem, it īpaši jau par pašu atradumu. Deniss Lapins bija aizbraucis uz Brēmeni, lai klātienē iepazīstinātu ar pētniecības gaitu. Tagad aktīvi tiek apkopoti visi iespējamie materiāli, kas atspoguļo vieglā kreisera Bremen gaitas no tā uzbūvēšanas brīža līdz beidzamajiem mirkļiem Baltijas jūras dzelmē. Ventspils Dive Team plāno, ka ilggadējais darbs vainagosies ar dokumentālo filmu par Pirmā pasaules kara traģiskajiem notikumiem pie Ventspils.Visu rakstu par vācu kreisera Bremen bojāeju un atrašanu lasiet žurnāla Sestdiena 27.septembra numurā!