Krimā pietika ar dažām nedēļām, lai saskaņā ar šo scenāriju panāktu reģiona iekļaušanu Krievijas sastāvā. Tagad līdzīgas ainas vērojamas Ukrainas austrumu pilsētās Doņeckā, Harkovā un Luhanskā, kur separātisti iesaistījušies konfliktā ar Ukrainas vienotības atbalstītājiem. Ukrainas valdība brīdina, ka nesamierināsies ar maskēto un bruņoto aktīvistu centieniem pārņemt varu, bet separātisti iebilst, ka viņu aktivitātes ir vismaz tikpat likumīgas kā nesenie Maidana protesti galvaspilsētā Kijevā: ja tur varēja celt barikādes un ieņemt valdības ēkas, kādēļ to nevarētu darīt arī citās pilsētās?
Ukrainas valdība uzsver, ka prokrievisko aktīvistu rīkotās akcijas nebūt nav stihiskas un neplānotas, jo tās atbalsta Krievijas specdienesti, kas Ukrainā iesūta savus provokatorus. Krievijas opozīcijas politiķis, bijušais prezidenta Vladimira Putina padomnieks Andrejs Illarionovs spriež, ka Putins acīmredzot ir sapratis: pat Ukrainas austrumos iedzīvotāju vairākums neatbalsta valsts sašķelšanu, tādēļ to iespējams panākt tikai ar brutālām metodēm. "Putinam un putiniešiem vienīgais veids, kā panākt savus mērķus Ukrainas dienvidos un austrumos, ir rīkoties ar brutālu spēku: sagrābt valdības ēkas, zem automātu stobriem sapulcināt deputātus, "ievēlēt" tautas vadoņus un "tautas valdības", pēc tam uzaicināt Krievijas karaspēku."
Tomēr, ja Krievija gribēs atkārtot Krimas scenāriju arī Ukrainas austrumos, Kremlis būs spiests rēķināties ar daudz lielāku pretestību. Krimas aneksiju izdevās īstenot uzreiz pēc varas maiņas Kijevā, kad jaunā Ukrainas valdība vēl īsti nebija ķērusies pie darba. Tagad ukraiņu amatpersonas nepārprotami brīdina, ka Ukraina pretosies jebkādiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krima ir salīdzinoši neliela teritorija, kur jau pirms aneksijas bija Krievijas kara flotes bāze, bet bruņots iebrukums Ukrainas austrumos nozīmētu plaša mēroga karadarbību ar lieliem upuriem abās pusēs. Ukrainas politikas analītiķi spriež, ka pašlaik Putina mērķis ir nevis iekarot Ukrainu, bet gan uzturēt nepārtrauktu spiedienu, lai vājinātu jauno valdību. Krievijas gāzes milzis Gazprom jau par 80% paaugstinājis Ukrainai piegādātās gāzes cenu, kas būs smags trieciens tieši Ukrainas austrumu rūpniecībai. Šajā reģionā koncentrēta liela daļa Ukrainas rūpniecības jaudas, kas ir ļoti svarīgs valsts ekonomikas balsts. Doņeckas apgabals vien saražo ap 12% no Ukrainas kopprodukta jeb tikpat, cik pieci valsts rietumu apgabali kopā. Austrumu iedzīvotāji jau sen žēlojas, ka viņiem nākas uzturēt "Kijevas liekēžus".
Doņeckas apgabala ogļraču arodbiedrības vadītājs Nikolajs Voliņko vēsta, ka separātisti vērsušies pie ogļračiem ar aicinājumu uzsākt streiku, bet saņēmuši nepārprotamu atbildi: "Ja līdīsiet šahtās, dabūsiet pa purnu. Cilvēki grib strādāt un nopelnīt sev iztiku." Voliņko vietējiem žurnālistiem atzinis, ka ļaudis tiek musināti ar dezinformācijas kampaņas palīdzību. "Tā ir psihoze, zombēšana. Stāsta, ka mums būs lielākas pensijas. No kurienes? Viņi pat ar Krimu netiek galā."
Visu rakstu par konfliktu Ukrainā lasiet 11.aprīļa žurnālā Sestdiena!