Bet Valdis tonakt mājās nepārnāca, viņu tikai pēc mēneša atrada Stradiņu slimnīcas teritorijā netālu no Neatliekamās medicīnas centra (NMC) vairāk nekā metru dziļā bedrē zem Nieru transplantācijas nodaļas korpusa logiem. Visi ir šokā. Nāves iemesls vēl tiek noskaidrots, bet publiski tas jau norakstīts uz slimnīcas NMC jeb uzņemšanas nodaļas «kārtējo vienaldzību pret cilvēku» Tāpēc Sestdiena uzdod ļoti vienkāršu jautājumu: kas īsti Stradiņu NMC traucē strādāt tik kvalitatīvi un efektīvi, kā viņiem un pacientiem gribētos?
No pārslogotās Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra koridoriem paveras ainas, kuras nepārsteigs nevienu, kam tur nācies pabūt. Pazemojoša sajūta tajā ir visiem, personālu ieskaitot. «Nevienu ratu vairs nav. Rati beigušies!» Dienas maiņa nav ne pusē. Kur gulēt arī vairs nepietiek — puisis baltā virssvārcī skrien ar saliekamo gultu rokās! Asins analīzes pacientiem ņem turpat gaitenī. Mediķis pietupstas pie sirmas kundzes, kas sēž rindā: uzliek uz rokas žņaugu, iedur vēnā – procedūru telpas aiz sienas jeb tā dēvētie boksi jau aizņemti. Gaitenī izmeklē arī kādu sievieti ap gadiem piecdesmit. Daktere nosēdusies blakus pacientei, džemperītis padevīgi tiek pavilkts uz augšu, pavīd brūns mežģīņu krūšturis un balta miesa – daktere viņu izklausa. Turpat blakus gaidītāju rindā sēž vīrieši, kuri pieklājīgi izliekas, ka neko neredz.
Diennaktī NMC apkalpo vidēji 160 cilvēku, un tas jāpagūst 5–7 ārstiem. Daudz laika noēd sociālas problēmas, kas jākārto. Virsārste Dina Balode saka: «Bezpajumtnieku ir ārkārtīgi daudz. Ja viņš būs smirdīgs, netīrs, asiņains, tas nekas – ārsts vispirms sniegs palīdzību viņam, ja dzīvība būs apdraudēta. Taču nejēdzība ir tā, ka šeit nokļūst arī tādi, kas būtu pa taisno vedami uz atskurbtuvi, cits nekas viņiem nekaiš. 9.maijā nakts laikā līdz septiņiem rītā iestājās 53 pacienti un 90% no viņiem bija alkohola reibumā. Pēc dežūras ir sajūta, ka mājās dodos no atskurbtuves, nevis no klīniskās universitātes slimnīcas. Un tā notiek katros svētkos.» Lielu daļu cilvēku, kam pēc būtības nemaz nevajadzētu nonākt NMC, atved tieši «ātrie». Jo atteikt nedrīkstot. Savukārt kāda paciente norāda uz veselības aprūpes problēmām, kas sāpīgas daudziem: «Ar ģimenes ārsta nosūtījumu valsts atmaksāto izmeklējumu vietas līdz gada beigām jau beigušās. Bet es nevaru pierakstīties uz 2013.gada janvāri, jo man sāp šodien. Tā, ka asaras birst, kājas atslēgušas un metas slikta dūša. Prasu: kādas ir iespējas? Tikai par maksu, pilnu cenu — Ls 74,70. Nu skaidrs... Un uz magnētisko rezonansi var nokļūt tikai tad, ja ir speciālista nosūtījums, ģimenes ārsts nemaz nedrīkst tā vienkārši nosūtīt. Tas nozīmē, ka man nedēļu jāgaida vizīte pie ģimenes ārsta, lai viņš uzraksta norīkojumu pie traumatologa vai neirologa, kurš savukārt iedos nosūtījumu uz magnētisko rezonansi, un izmeklējums vēl jāgaida trīs četrus mēnešus rindā. Tieši tāpēc izmantoju iespēju vērsties neatliekamās palīdzības nodaļā!»