Līdz šim trīs reizes olimpiskās galvaspilsētas godā bijusi celta vienīgi Londona (1908., 1948. un 2012. gadā), bet četrus gadus pēc Parīzes izredzēto klubiņam pievienosies arī Losandželosa, kur olimpiādes risinājās 1932. un 1984. gadā.
Abas iepriekšējās olimpiādes, kas notika Parīzē, bija ļoti atšķirīgas. 1900. gadā mūsdienu olimpiskā kustība vēl bija bērna autiņos, turklāt tika pieļauta milzīga kļūda, padarot II olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā par turpat notiekošās Pasaules izstādes piedēkli. Līdz pat šim laikam ir dažādi traktējumi, kuri sporta veidi tad bija oficiālajā olimpiādes programmā, bet kuras sacensības notika tikai tāpēc, ka tās sarīkot bija ienācis prātā Pasaules izstādes organizētājiem.
Pēc 24 gadiem Parīzē notikusī VIII olimpiāde savukārt kļuva par apliecinājumu tam, ka mūsdienu olimpiskajai kustībai ir nākotne. Tajās tika aizsāktas vairākas arī mūsdienās piekoptas tradīcijas, sākot ar olimpiskā ciemata ierīkošanu un beidzot ar trīs karogu pacelšanu noslēguma ceremonijā. Olimpiskās kustības pamatlicējs, franču barons Pjērs de Kubertēns, kurš pēc šīs olimpiādes nolika Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta pilnvaras, varēja būt gandarīts. Viņa sapnis bija piepildījies, un 100 gadus pēc tam, kad Parīze beidzamo reizi uzņēma olimpiešus, pasaules sporta dzīvi ir grūti iedomāties bez šī reizi divos gados (ja ņemam vērā arī ziemas spēles) notiekošā foruma.
"Grieķija ir olimpiskais šūpulis, savukārt Parīze ir tā mājas," BBC citē kāda nenoskaidrota interneta komentētāja rakstīto 2005. gada jūlijā, kad SOK lēma par 2012. gada olimpisko spēļu galvaspilsētu un Parīze bija viena no kandidātēm, galu galā gan zaudējot Londonai. Taču nu spēles atkal atgriežas Francijas galvaspilsētā, kur, starp citu, joprojām funkcionē vairākas arēnas, kas tika izmantotas pirms 100 un pat 124 gadiem.
BARONA PĀRRĒĶINĀŠANĀS
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26. jūlija - 1. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!