Latvijas iedzīvotājiem gadu gaitā bijusi iespēja uzklausīt virkni vērtīgu ierosinājumu: biežāk tīrīt zobus un gludināt bikses, mācīties angļu valodu, pamest pilsētas un doties uz laukiem, izmantot "trekno gadu" iespējas vai arī neveiksmes gadījumā pielietot pingvīnu pārziemošanas paņēmienus. Daudzi no šiem izteicieniem kļuvuši par jaunāko laiku folkloras sastāvdaļu.
Latvijā politisko runu rakstīšanas žanrs nav tik attīstīts kā valstīs ar senākām demokrātijas tradīcijām, kur politiķi īpaši piedomā pie savu runu satura un labskanības. Taču arī Latvijā amatpersonas cenšas izmantot runas kā līdzekli sabiedriskās domas ietekmēšanai, tādēļ pie runu rakstīšanas nereti piesaista speciālistus, kas palīdz uzspodrināt tekstu. "Labā runā noteikti vajadzīgas divas, trīs frāzes, kas cilvēkiem paliks atmiņā. Tādēļ speciālisti, kas palīdz sagatavot runu, piedomā pie asprātīgiem izteicieniem, ko varētu iepīt tekstā," stāsta Ilmārs Šlāpins, kurš savulaik konsultējis premjerus Andri Šķēli un Aigaru Kalvīti, palīdzējis rakstīt arī Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runas. Pēc kādreizējā Šķēles padomnieka Jurģa Liepnieka domām, sliktākā reakcija uz politiķa runu ir vienaldzība. "Šādās runās noteikti jāizvairās no bezjēdzīgas tukšu frāžu atkārtošanas. Nedrīkst pieļaut, ka runa tiek piebāzta ar pareizām, gudrām, bet visādā ziņā bezjēdzīgām patiesībām."
VairaVīķe–Freiberga uzrunāja tautu gan Ziemassvētkos, gan gadumijā, bet tagadējais Valsts prezidents Andris Bērziņš mainījis tradīciju un savu runu pārcēlis uz 1.janvāra pēcpusdienu. "Uzstāties ar nopietnu, vispusīgu runu īsi pirms gadumijas ir nedaudz nenopietni, jo šajā brīdī cilvēki ir aizņemti ar citām lietām. Tie, kas patiešām vēlas noklausīties prezidenta runu, 1.janvārī ieslēdz televizoru un to arī izdara," Bērziņa lēmumu pamato Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Skeptiķi gan uzskata, ka Bērziņš no Vecgada runas atteicies arī citu iemeslu dēļ. Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks spriež, ka Bērziņš nav tas prezidents, kam būtu pa spēkam "uzkurināt" TV auditoriju. "Par runas saturu ne mazāk svarīgs ir tas, kā politiķis to iznes un pasniedz tautai. Latvijā ir ļoti maz politiķu, kas spējīgi iznākt uz skatuves, pateikt "Man ir sapnis", un cilvēki tam noticētu. Drīzāk ir sajūta, ka politiķi savas runas lasa pa tiešo no Excel tabulām," stāsta Stendzenieks, kurš pats savulaik piedalījies politiķu runu gatavošanā. Valsts vadītāju svētku runas Stendzeniekam rada iespaidu, ka viņi ar mokām izcietuši ierakstam atvēlētās minūtes un pēc tam ar atvieglojuma sajūtu devušies mājās. "Publika to uzreiz sajūt, tāpat kā iemācās atšķirt sliktu teātra izrādi no izcilas."
Vairāk par valsts vadītāju svētku runām un to tapšanas aizkulisēm lasiet 21. decembra Sestdienā!