Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ir vēl vecāka nekā Latvijas Zemnieku savienība, kura pērn nosvinēja savu simtgadi. LSDSP ārpus Latvijas turpināja darboties arī okupācijas gados. Taču savu simto jubileju 2004. gadā sociāldemokrāti sagaidīja sašķelti pēc tam, kad iekšējo nesaskaņu dēļ no Jura Bojāra vadītās LSDSP jau 2002. gadā bija aizgājis tagadējais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns ar domubiedriem. Viņi izveidoja Sociāldemokrātu savienību (SDS), kura pastāvēja tikai dažus gadus, bet tai izdevās sašķelt šī virziena piekritējus. Neviens vairs nepateiks, kā būtu bijis, ja visi sociāldemokrāti 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā būtu startējuši vienā sarakstā. Par LSDSP togad nobalsoja 4% vēlētāju, bet par SDS – 1,5%. Kopā tas būtu vairāk nekā 5%. Pēc tam notika vairāki mēģinājumi atjaunot LSDSP ietekmi, taču tas tā arī vairs neizdevās.
Partijas biedri šķēlās un atkal apvienojās. Pēc vairākiem gadiem daļa atkal satikās LSDSP, kuras vadību Bojārs atstāja 2006. gadā. Par priekšsēdētāju pēc viņa kļuva Jānis Dinevičs, kurš ir arī viens no tiem, kas 1989. gada decembrī atjaunoja LSDSP darbību Latvijā. Līdz 2011. gadam organizācijā turpinājās cīņa starp jaunās paaudzes sociāldemokrātiem un tās veco gvardi. Jauno spārns tā arī nepanāca, ka par LSDSP vadītāju tiek ievēlēts tagadējais Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība). Dineviča pusē bija vairākums.
Jaunie padevās, bet, lai apvienotu cilvēkus ap sociāldemokrātiskām idejām, 2011. gada martā izveidoja biedrību Progresīvie, kuru vadīja Ansis Dobelis. Tajā bija arī Mārtiņš Kossovičs un Ervins Labanovskis. Pēc viņu iniciatīvas 2017. gada februārī uz biedrības bāzes tika nodibināta partija Progresīvie. Tā plāno startēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, taču partijā vēl nav 500 biedru, kas ir priekšnoteikums kandidātu saraksta iesniegšanai. Mērķis ir līdz Jāņiem piesaistīt organizācijai vēl aptuveni simt jaunu biedru, lai pārsniegtu startēšanai nepieciešamo slieksni, sola tagadējais partijas priekšsēdis Roberts Putnis. Viņš šo amatu no Māra Graudiņa pārņēma šā gada februārī.
Dinevičs savukārt joprojām vada LSDSP, kas ir piedalījusies visās Saeimas vēlēšanās tāpat kā tās jaunie sabiedrotie – Kristīgi demokrātiskā savienība. Abu politisko spēku trešais partneris Apvienībā SKG ir Rīgas satiksmes valdes locekļa, Baldones novada priekšsēdētāja vietnieka Andreja Požarnova, vadītā partija Gods kalpot mūsu Latvijai.
Nevienam no šiem politiskajiem spēkiem sabiedrības domas aptaujas neparedz iekļūšanu parlamentā.
Kopā studēja politologos
"Mēs ar Ervīnu un Ansi bijām jauni politoloģijas studenti, kas aizrāvušies ar sociāldemokrātisko ideju, tāpēc nolēmām atjaunot Jaunatnes sociāldemokrātisko kustību," tagad SestDienai stāsta Mārtiņš Kossovičs. Toreiz kustība sadarbojusies ar Bojāra vadīto LSDSP. Tā 2001. gadā uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, bet tur notikusi arī brāļošanās ar PCTVL, kas jaunajiem ne visai vairs paticis. Viņi nav gribējuši uzņemties līdzatbildību par to, kas notiek Rīgas domē, kuras priekšsēdis bija Gundars Bojārs [toreiz LSDSP, tagad uzņēmējs un Ādažu novada deputāts no Latvijas Zaļās partijas].
"Man bija 21 gads, kad Baldzēns veidoja Sociāldemokrātu savienību, mēs viņam aizgājām līdzi, ideālistisku motīvu vadīti," atceras Kossovičs. Kad SDS izjuka un visi atkal satikušies LSDSP, jaunie cerējuši pagriezt partiju Rietumu sociāldemokrātijas virzienā. "Atis Lejiņš toreiz bija tas cilvēks, kuru atbalstījām. Diemžēl mums neizdevās," turpina Kossovičs. Tad arī nolēmuši veidot nevalstisko organizāciju, kas visus šos gadus aktīvi darbojusies. "Pagājušajā gadā sapratām, ka esam nostabilizējušies. Pa šiem gadiem bijām izveidojuši ģimenes, attīstījuši savus uzņēmumus un tagad varam kaut ko dot atpakaļ, lai atjaunotu sociāldemokrātisko domu Latvijā," skaidro aktīvists. Viņam kopā ar brāli tagad pieder optikas saloni. Ervinam Labanovskim ir savs uzņēmums – bērzu sulu ražotne Birzī. Anša Dobeļa bizness saistīts ar ūdenssporta inventāra tirdzniecību un nomu, kā arī pasākumu organizēšanu. Viņi visi plāno kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1. jūnija numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
zvirbulēns
re kā
fui