Demokrātiski pilsoniskā garā

Gandrīz ar visiem Valsts prezidenta Egila Levita padomniekiem tiekos ceturtajā dienā pēc viņa inaugurācijas amatā un trešajā dienā pēc oficiālā paziņojuma par komandas sastāvu. Nākamais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēl nepilnu mēnesi būs Latvijas vēstnieks ASV un pat nevarēja piedalīties Levita inaugurācijas pasākumos, jo tieši tajās dienās ASV vizītē ieradās premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). Uz sarunu ar SestDienu līdz ar padomnieku komandu ierodas arī pats Levits, kurš labprāt izklāsta idejas un vīzijas, ar ko plānots strādāt turpmākajos gados. Vairākiem no izraudzītajiem padomniekiem funkcijas ir arī tādās nozarēs, kas līdz šim prezidenta darba kārtībā nav bijušas īpaši izceltas, taču Levits definējis savas prioritātes – solidaritāte, piederība un moderna valsts –, kas atspoguļojas arī viņa komandas atbildības lomu sadalījumā. Prezidentam ir pieci štata, divi nepilnas slodzes un trīs ārštata padomnieki. Vēl nav zināms, kurš būs Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos.

Sarunā ar jaunajiem prezidenta padomu devējiem iezīmējas skaidras vīzijas, taču lielos uzdevumus komanda vēl definēs.


Trīs līderi no trim valstīm

"Pirmais un absolūtais kritērijs ir kompetence. Visi izraudzītie cilvēki ir kompetenti jomā, kurā darbosies. Mums nepieciešams arī radošums, spēja formulēt savas domas, uzstāties sabiedrībā, pārstāvēt savas idejas, kurām lielā mērā jāsakrīt ar Valsts prezidenta uzstādījumiem, kas ir pietiekami plaši. Katrs padomnieks ir personība pati par sevi, tādēļ viņi ir uzaicināti te darboties, un dos savu pienesumu savā nozarē. Uzskatu, ka man ir izdevies pulcēt ļoti labu komandu," par kancelejas sastāva izvēli stāsta pats Levits.

Andris Teikmanis, kuram tiks uzticēti Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumi, pēdējos 25 gadus darbojies diplomātiskajā dienestā un, uzņemoties jauno amatu, darbu Latvijas vēstnieka ASV godā beigs apmēram gadu pirms pilnvaru termiņa beigām. Viņa pieredze plašus komentārus neprasa: pēc Latvijas Valsts universitātes beigšanas divus gadus strādājis par tiesu izmeklētāju, 90. gadu sākumā bijis Rīgas galva, no 1994. gada Latvijas sūtnis Eiropas Padomē, vēlāk Latvijas vēstnieks Vācijā un Krievijā.​ No 2008. līdz 2013. gadam viņš strādājis arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā, bet kopš 2016. gada ir Latvijas vēstnieks ASV. Līdz ar piekrišanu vadīt Valsts prezidenta kanceleju viņa 25 gadus ilgā karjera diplomātijā noslēgsies. "Šis uzaicinājums mani pārsteidza, bet neizbrīnīja. Ar prezidentu esam pazīstami pietiekami ilgu laiku," viņš saka, kad tiekamies šīs nedēļas sākumā. Teikmanis uzsver, ka abi ar Levitu bijuši vienisprātis, ka prezidenta padomnieku komandai jābūt vairāk politiskai, jo ir vēlme ne tikai pārstāvēt valsti pasaulē, bet arī iesaistīties iekšpolitisku uzdevumu risināšanā. "Nemainīga ārpolitika nozīmē, ka tā ir bijusi pareiza. Valsts veiksmi ārpolitikā nevar izdomāt, bet veiksmes stāsts ārpolitikā balstās uz sekmīgu iekšpolitiku," uzskata Teikmanis, kurš uzreiz gan piebilst, ka "mēs redzēsim Egila Levita rokrakstu arī ārpolitikā, jo viņš liks lietā savu ilggadējo pieredzi starptautiskajā juridiskajā apritē".

Vaicāju Levita domas, vai kādam no Baltijas valstu prezidentiem, viņaprāt, būtu jāuzņemas līdera loma Baltijā, ko savulaik spilgti izpildīja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Levits, kurš jau otrajā darbadienā devās pirmajā vizītē uz Igauniju, stāsta, ka Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu pazīst jau ilgi, jo kopā strādājuši kā savas valsts pārstāvji Eiropas Savienības institūcijās, abiem ir līdzīgi uzskati par valstu lomu Eiropā un pasaulē. Jauno Lietuvas prezidentu Ģitanu Nausēdu viņš vēl personīgi nepazīst, taču dzirdējis par viņa progresīvajiem uzskatiem. "Noteikti mēs visi trīs atradīsim kopēju valodu un arī kopējus projektus. Mums nav nepieciešams vienam būt līderim. Es domāju, ka mēs būsim trīs līderi no trim Baltijas valstīm," uzsver jaunais Latvijas prezidents.


Mācījās no Levita rakstiem

Pirmo padomnieka vārdu Levits atklāja jau uzreiz pēc ievēlēšanas – saziņā ar sabiedrību prezidentam palīdzēs Aiva Rozenberga, kurai pieredze tieši šajā jomā ir liela: viņa strādājusi prezidenta Gunta Ulmaņa preses dienestā, pēc tam bijusi prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un premjeres Laimdotas Straujumas preses sekretāre, strādājusi arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā, bijusi nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja, bet vēlāk vadījusi arī Latvijas institūtu.