Sirsnīgajā animācijas filmā Prāta spēles/Inside Out piecas emocijas sadzīvo pusaugu meitenes smadzenēs, mijiedarbojoties cita ar citu un pamīšus pārņemot kontroli pār 11 gadu vecās Railijas prātu. Taču realitātē emocijas, iespējams, ir izkaisītas pa visu ķermeni. Vismaz mēs tās izjūtam dažādās vietās.
Tā uzskata Somijas zinātnieki, kuri ilgstošu eksperimentu un vēstures liecību izpētes rezultātā izveidojuši fascinējošas ķermeņa kartes, kurās parādīta 14 dažādu emociju iedarbība uz ķermeni.
SILDA UN STINDZINA
Divas diametrāli atšķirīgākās emocijas – laime un depresija – izteikti atšķiras arī emociju kartē. Laimes sajūta pārņem faktiski visu ķermeni, īpaši iekvēlinot galvu un sirds rajonu. Savukārt depresija apspiež gandrīz visas sajūtas, liekot sajust sastingumu galvā, rokās un kājās. Tieši tādēļ depresijas nomāktiem cilvēkiem neko negribas darīt.
Interesantas ir arī citu emociju izpausmes. Mīlestība liek liesmot visam ķermenim, izņemot kājas, lepnums pārņem krūškurvi un galvu, bet pārsteigums aktivizē galvu. Dusmas iededzina ķermeni no vidukļa uz augšu, ieskaitot rokas, bailes galvenokārt mājo sirds rajonā, riebums – ap kaklu, nemiers – ap sirdi, bet skaudība un nicinājums – galvā. Arī nokaunēšanos visspēcīgāk sajūtam galvā, jo īpaši acu rajonā. Savukārt bēdas padara ķermeni mazāk jutīgu.
LASĪJA SENUS TEKSTUS
Lai noskaidrotu, kā emociju izjušana mainījusies gadsimtu gaitā, darba autori izpētīja arī vēsturiskās liecības par šo tēmu. Viņi izanalizēja miljonu vārdu no senajiem Mezopotāmijas tekstiem, lai gūtu ieskatu par to, kā senči aprakstījuši savas emocijas. Šie teksti tika radīti laikā no 934. līdz 612. gadam pirms mūsu ēras, un pētnieki īpaši meklēja vārdus, kas raksturo, kā cilvēki senajā Mezopotāmijas reģionā, kur mūsdienās atrodas liela daļa Irākas un Kuveitas, izjuta emocijas savā ķermenī.
Daudzas emocijas saskanēja ar mūsdienu uztveri, taču dažas bija krasi atšķirīgas. Piemēram, senie mezopotāmieši saistīja laimi ar aknām un dusmas ar kājām, kas kontrastē ar mūsdienu pieredzi krūtīs un rokās.
"Ja salīdzina seno Mezopotāmijas ķermeņa laimes karti ar mūsdienu ķermeņa kartēm, tā ir lielā mērā līdzīga, izņemot ievērojamu mirdzumu aknās," izplatītajā paziņojumā raksta pētījuma līdzautors kognitīvais neirozinātnieks Juha Lahnakoski no Helsinku Universitātes. Viņš kopā ar kolēģiem ziņojumu par pētījumu publicējis žurnālā iScience.
JĀSALĪDZINA PIEREDZE
Šie atklājumi liecina, ka emociju jušana ķermenī divarpus tūkstošos gadu ir nedaudz mainījusies. Tomēr zinātniekiem vēl jānoskaidro, vai patiešām visi cilvēki emocijas izjūt vienādās ķermeņa daļās.
Jāpatur prātā arī tas, ka vēsturiskie teksti lielākoties balstās uz viena vai dažu indivīdu pieredzi, tādēļ var nebūt tik precīzi kā mūsdienās zinātniskos pētījumos iegūti emociju izjušanas apraksti. Tajos rezultāti tiek iegūti darbā ar simtiem respondentu.