Kad debesis ir aizslēgtas. Repatriācijas redzamā un neredzamā puse

Ja cilvēks nav latvietis, visu apzināto dzīvi strādā Latvijā, izgudroja bezgalīgi braucošo transportlīdzekļu nekad nav nevienu apsaukājs, bet viņu nosauc par okupantu un ekonomisku mēslu ko tam cilvēkam darīt? Latvieši neraudiet ka jums nekā nav, jūs ar savu attieksmi visas smadzenes stumjat paši uz Krieviju. Pēc tam bļausiet ka visi apkārt ir nodēvējis? Mainiet savu attieksmi sākumā.

reiz repatriēt ar tos osvoboditelus...

Vai tiešām diena nevar slēgt komentāru sadaļu, ja tajā palikuši tikai troļļi, kuriem maizes darbs ir izlikties par aktīviem pilsoņiem, kuriem viss nepatīk - Latvija nepatīk, vietējie nepatīk un arī aizbraukušie mieru neliek. Kas aizbraukuši ārpus Latvijas un dzīvo ārpus Latvijas - tiem nekādus reisus atpakaļ nevajag. Kur tad šie paliktu - viesnīcā? Repatriācija šajā gadījumā attiecas tikai uz tiem Latvijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un tikai izbraukuši uz īsu laiku citur.

Mums nav vajadzīgi pasaules klaidoņi , piedodiet - inficetie klaidoņi, kas gadu desmitiem nodevuši savu zemi un te pēkšni nepārvaramas varas brīdī, atcerējusies ka ir Latvija. Piedodiet mums labāk vediet emigrantus no Ķīnas, nevis šos - nodevējus!

Tas, ka valdība 13.martā nolēma pēc 3 dienām slēgt robežu arī Latvijas valstspiederīgajiem un neļaut viņiem atgriezties Latvijā, bija sevišķi liels stulbums, kas ārvalstīs esošos Latvijas iedzīvotājus nostādīja ļoti sarežģītā situācijā. Tā vietā, lai viņi atgrieztos Latvijā ar iepriekš ieplānotajiem reisiem, uz kuriem jau bija iegādātas biļetes, un pēc ielidošanas instruēt par pašizolācijas nosacījumiem, viņus atstāja "aiz borta", liekot stresā mētāties pa n-tajām lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām u.c. meklējot iespējas atgriezties. Tādā veidā daudzi no tiem, kuri līdz tam nebija inficējušies, infekciju tomēr noķēra un ar speciālajiem repatriācijas reisiem ieveda Latvijā.