Viņi noskaidrojuši, ka apdraudējuma gadījumā augi izspiego viens otru, lai pielāgotu aizsardzības stratēģiju. Jaunā pētījumā viņi noskaidrojuši, ka augi nevis brīdina viens otru par tuvojošos postu, bet drīzāk slēpj viens no otra briesmu pazīmes vai pat melo par neesošām briesmām. Tam esot ļoti savtīgi iemesli.
"Augi var gūt labumu no negodīgu signālu izplatīšanas, jo tas kaitē viņu konkurentiem. Piemānītie nepareizos aizsardzības mehānismos iegulda daudz resursu, kā rezultātā kļūst vājāki," portālam LiveScience skaidro darba grupas vadītājs Oksfordas Universitātes evolūcijas teorētiķis Tomass Skots, "mūsu darba rezultāti liecina, ka ir lielāka iespējamība, ka augi pret saviem kaimiņiem izturēsies maldinoši, nevis altruistiski."
Iepriekšējos pētījumos noskaidrots, ka, ja augam uzbrūk zālēdājs vai slimība, blakus esošie augi var pastiprināt savu aizsardzības reakciju, kas ietver ķīmisku savienojumu veidošanos un padara augu indīgu vai nebaudāmu zālēdājiem vai kukaiņiem. Šī aizsargfunkcija gan paņem daudz enerģijas, tādēļ augi to neiedarbina, kamēr vien neizjūt reālu apdraudējumu.