Publiskajā telpā ieraugāmajai valodai SestDiena pievērsās 1995. gada 18. februāra rakstā KOBLENZ? PAROC LATVIJA! "Dažreiz dzīvē valoda var lieti noderēt," rakstīja Egīls Zirnis. "Vai zināt, kā noteikt, vai Latvijā reģistrēta firma ir stabila, vai tā netaisās šmaukt savus klientus? Viens no uzticamības rādītājiem ir pats firmas nosaukums! Latvijas realitāšu pazinējam pietiek uzmest aci šim nosaukumam, un viņš uzreiz redz: aha, nosaukums ir izcili nelatvisks, vismaz bez galotnes, tātad firma acīmredzot darbojas jau labu laiciņu – tātad nav tikusi dibināta ar slepenu nolūku ātri izķeksēt no mantkārīgiem naivuļiem naudiņu un pazust kā superlatviskās Latgalītes, Ābelītes, Kurzemes un Siguldas. "Krietnais laiciņš" nozīmē laiku pirms 1994. gada, kad Uzņēmumu reģistrs kopā ar Valsts valodas konsultāciju dienestu sāka piekasīties jaunreģistrējamiem nosaukumiem. Kas bija reģistrējies ātrāk, gāja tautās ar to, kas pašam bija ienācis prātā. (..) Tā, neprasot ne vien valodas zināšanas, bet arī firmas nosaukuma atbilstību valsts valodas normām, radās daudzas latvieša ausij neaizmirstamas SIA: Sraņ, Norok, Geļikop, IĻZNA, AĻGAMBA. KOLEKCIONIERIS un citi reģistrēti brīnumi…"
Sraņ, Norok, Geļikop
Pirms 30 gadiem SestDiena rakstīja...
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.