Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Ziedonis - Ar Latviju plaušās

Dzejnieks Imants Auziņš Ziedoni pazīst kopš 1958.gada, kad tas atnāca uz Auziņa vadīto Rīgas jauno autoru apvienību kopā ar Viktoru Līvzemnieku, ar kuru bija iepazinies sanatorijā, ārstējot tuberkulozi, kura Imantu mocīja kopš vidusskolas. Nebija tā, ka nākamajam ģēnijam slava ietu pa priekšu, saka Imants Auziņš, to ilustrēdams ar faktu, ka līdz tam viņš pats pāris savus rakstus parakstījis ar pseidonīmu «Imants Ziedonis», tāpēc īsta Imanta Ziedoņa parādīšanās viņam bijis zināms pārsteigums. Populārs Ziedonis kļuvis jau ar savu pirmo krājumu un turpmāk viņa popularitāte tikai augusi.
Dzejnieka Imanta Ziedoņa (1933.gada 3.maijs — 2013.gada 27.februāris) darbus lasīs un zinās no galvas, kamēr vien pastāvēs latviešu valoda, bet viņa aiziešanu daudzi izjūt kā laikmeta beigas.    

Ar savu talantu, enerģiju, darbaspējām, mērķtiecību, sistēmisko domāšanu un vērienu, kā arī, Māras Zālītes vārdiem runājot, teatrālo indevi, kam nav sveša poza, pauze, lomas (ieskaitot sabiedrības lauvas lomu) un flirts ar publiku, Ziedonis pagājušā gadsimta 60. — 80.gados bija nepārprotams latviešu tautas līderis, prezidents kas prezidents. Nākamais dižkoku atbrīvotājs vispirms pats bija kļuvis par ozolu, pie kura tverties un uzlādēties vēlējās vairāk cilvēku, nekā Ziedonis būtu spējis un vēlējies dot, privāti būdams pietiekami egocentrisks. Ģeogrāfiski ņemot, mums jau 60.gados katrā novadā bija vismaz pa vienam šādam dzejas dižozolam vai liepai: Ziedonis Kurzemē, Vācietis Vidzemē, Broņislava Martuževa Latgalē, Belševica Rīgā, Skujenieks Mordovijā…Šo latvju dzejas buma laika dižkoku sarakstu katrs var turpināt pēc gaumes un patikšanas, papildinot kaut vai ar Ņurbuli jeb Aivaru Neibartu pie Māras okeāna, kurš ar saviem poētiskās bohēmas brāļiem mēdza vilkt uz zoba jebkura latvju rakstoņa vājības un īpatnības, visupirms jau oficiāliem tituliem apveltītākos, bet, lūk, izdzirdis, ka kāds viņa epigonis ķeras apsmiet Ziedoni, tapis nikns: «Pinkaini neaiztiec!» (Ziedonis Neibarta leksikā bija Pinkainis, viņa dēls Rimants Ziedonis — Mazais Pinkainis).

Lai gan audzis un skarbo raksturu izveidojis pie jūras, Ziedonis nav mīlējis nedz to, nedz arī pilsētu — tikai laukus. Viens no mēģinājumiem izrauties pie laukiem viņam bija Murjāņu mājas celšana. «Grāmatu No Jāņiem līdz Murjāņiem rakstot, sapratu, ka Murjāņi Ziedonim bija vieta, kur apliecināt sevi jomā, kurā  viņš nekad nebija darbojies,» stāsta žurnālists un politiķis Aivars Berķis, ar kuru kopā Ziedonis turpat desmit gadus brauca pa sakoptākajām lauku sētām un kurš 1991.gadā ieņēma viņa vietu Latvijas Augstākajā padomē, kad dzejnieks beidza darboties politikā. Murjāņu mājas celšanas darbā Ziedonis iejūdzies pamatīgi, Berķa grāmatā redzams, cik rūpīgi viņš rēķinājis celtniecības darbu izmaksas. «Tam ir tālaika smarža klāt: «tik un tik rubļi par atvešanu, tik un tik par iekrāmēšanu, un astoņi pusstopi», jo bez pusstopa nekas nekustēja uz priekšu. Trīs vasaras, no 1970. Līdz 1972.gadam, Ziedonis piedalījās mājas būvdarbos, šajā laikā tikpat kā nekas rakstīts netika, dzejnieks izdzīvoja veselu dzīves posmu. «Man ir radusies sajūta, ka tad, kad māja bija uzcelta, tā vairs Imantam nebija vajadzīga. Kādu laiku tur vēl tika ievērots rituāls — kad rakstīt, kad pastaigāties, kad tikties ar kaimiņiem, tomēr lielākais skaits darbu tika uzrakstīts sanatorijās. Ziedonis bija izdarījis galveno — pierādījis, ka var kaut ko izdarīt sfērā, kas viņam nav bijusi pazīstama,» Aivars Berķis atstāsta, ka reiz Rīgā uz Zigmunda Skujiņa vaicājumu, kāpēc Ziedonis skaistā laikā nebrauc uz Murjāņiem, dzejnieks atbildējis, ka nevarot to trako ievu ziedēšanu izturēt.

Savu rakstu sastādītājai Andrai Konstei reiz, kad runas skārušas Ojāra Vācieša muzeju, Ziedonis teicis: «Tikai neiedomājies kādreiz man taisīt muzeju! Ja man vispār kādreiz varētu būt muzejs, tad tam jābūt tādam: ceļš ar norādi Ziedoņa muzejs, cilvēki iet pa to ceļu, pēc kāda gabala vēl viena plāksnīte ar norādi Ziedoņa muzejs, viņi iziet vēl gabalu, un pēc laika iziet atpakaļ ārā. Šīs plāksnītes varētu pārcelt pa Latviju, lai cilvēki to izstaigā.»    

Visu rakstu par Imantu Ziedoni lasiet rīt Sestdienā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata