numurs. Pa vidu bija BK Ventspils trenera Gašpera Okorna solījums izmantot šā spēlētāja potenciālu, 27 nospēlētas minūtes četros SEB Baltijas līgas mačos un izīrēšana VEF Rīga komandai, kuras sastāvā Zaķis spēlēja kā cilpas mezdams — te ļoti labi, te kļūdīdamies vai ik uz soļa. Nākamnedēļ viņš brauks uz Eiropas jauno talantu treniņnometni Itālijas pilsētā Trevīzo, pēc tam gaida biļete uz ASV, kur jauno latvieti vēloties redzēt piecas NBA komandas. Par savām izredzēm tapt nosauktam 26.jūnijā paredzētajā drafta ceremonijā Ronalds galvu īpaši nelauza. "Neesmu no tiem, kas nopietni plāno savu dzīvi. Izdarīšu, kas jādara, un — kas būs, tas būs," viņš saka Olimpiskajā centrā, kur tikko beidzies individuālais treniņš.
Ventspilnieks no Kuldīgas
Ronalds audzis Kuldīgā, kur pamēģinājis basketbolu, volejbolu, futbolu un atgriezies pie basketbola. Nopietnāki treniņi gan sākušies tikai septītajā klasē pēc pārcelšanās uz Ventspils internātu. "Pašvaks biju, ne metiena, nekā. Garš gan — kādi 197 cm. Pirmā vasara bija ļoti grūta, bet pamazām iegājās. Treneris Gints Fogelis ļāva izspēlēties pa visiem numuriem, arī kā saspēles vadītājam. Kādus sešus gadus esmu bijis Ventspilī — pie Fogeļa, tad Ventspils augstskolā, drusku lielajā komandā."
Ronalds atzīst, ka treniņapstākļi Ventspilī bijuši ļoti labi. Teorētiski… "Nē, nu, bija arī reizes, kad aizgājām uz savu roku pamētāt. Bet vairāk jau gribējās ko brīvu," viņš netēlo centīgi apzinīgo, jo tāds nekad nav bijis.
Veiksmīgais turnīrs
Juniora gados Ronalds vairāk izcēlies ar divmetrīgo augumu nekā meistarību. U-16 izlasē viņu nepaņēma, U-18 un U-20 komandās pie trenera Raivo Otersona gan dabūjis izspēlēties trīs vasaras pēc kārtas.
"Izlase ir izlase — nebija nekādas pārliecības, ka tikšu, bet gribējās, protams. Jauni treneri, jaunas metodes. Pagājušajā vasarā uz mani nekādi lielie plāni netika likti, vairāk uz Meļņiku. Bet galvenais, ka treneri uzticējās. Čempionātā spēle sāka iet no rokas, un es tik metu. Komanda gan nevarēja vinnēt, bet beigās tomēr palikām augstākajā grupā," Zaķis atceras Eiropas U-20 čempionātu.
Uz rezervistu soliņa
Rezultatīvā uzbrucēja vārds uzreiz iekritis acīs jaunajam BK Ventspils trenerim Gašperam Okornam, kurš Zaķim neklātienē sasolīja lielu spēles laiku. Taču... "Pirmos trīs mēnešus gribējās iet uz treniņiem, plēsties, bet tad pusgads uz beņķīša iznāca. Plus komanda daudz ceļoja apkārt. Treniņi — tas ir labi, bet spēlē tomēr cita garša. Labi, ka varēju spēlēt Ventspils augstskolā. Treneris Krauliņš daudz uzticējās."
Par iemesliem Ronalds gan galvu daudz nelauza, atzīdams, ka izvēle bijusi trenera ziņā. "Tā nav, ka sēžu un domāju: tagad jātiek komandā, pēc tam pamatsastāvā. Es vienkārši daru savu darbu. Treniņos nebija tā, ka briesmīgi kristu ārā. Bet pussezona pagāja, izdarīju nerātnības…"
Nav eņģelis
Par Zaķa "palaidnībām" ārpus spēles zāles līdz šim dzirdēts vairāk nekā par viņa spožajām spēlēm, un pats Ronalds šādu reputāciju apstrīd tikai daļēji: "Nenoliegšu, neesmu nekāds perfektais eņģelītis. Visādi gadījumi bijuši. Arī tādi, kad citus nenoķer, bet mani noķer. Šai ziņā esmu neveiksminieks. Bet nav arī tik traki, kā dažs varbūt izpūš."
Uz jautājumu, vai vētraina uzdzīve netraucē spēlēt, viņš prātīgi atbild, ka reizēm traucējot gan — ja nav atrasts pareizais laiks atpūtai. Bet Rīgā viss esot mainījies. "Esmu kļuvis it kā mierīgāks. Nevis it kā, bet tā tas ir. Kaut gan iespēju te ir daudz…"
Cerību pavasaris
Izīrēšana VEF Rīga komandai bijusi svētīga. "Dzīves režīmu pamainīju, uz treniņiem nāku ar smaidu. Komandā foršs mikroklimats. Sākumā jutu, ka nevaru nospēlēt 30 minūtes, tad ar Nikolaju (Mazuru — VEF Rīga treneris) speciāli padarbojāmies."
Ronaldam pie sarunas galda ir maz kopīga ar to VEF Rīga 30.numuru, kurš laukumā, šķiet, bija gatavs uz visu. "Kad tieku laukumā, ar mani kaut kas notiek. Nevaru izskaidrot, bet kaut kas sagriežas. Dažreiz tas palīdz, bet dažreiz nenāk par labu, jo izdaru to, ko nevajadzētu darīt. Zaudēt nepatīk."
Runas par NBA gan bijušas pilnīgi negaidītas. "Nekad neesmu pieļāvis tādu domu. Bet noslēdzu līgumu ar aģentu, un radās ideja, ka varētu pamēģināt. Neviens jau nesitīs, ja nesanāks. Kuri klubi interesējas? Wizards laikam, vēl kādi. Godīgi saku, ka neesmu interneta lapas pētījis. Apetīte gan vienmēr rodas ēdot. Negribas vienkārši aizbraukt paskatīties. Gribas iet un darīt, strādāt. Tāpēc tagad trenējos. Kompleksu nav. Respekts ir, arī pret Batištu un Aleksanderu bija. Bet nebija jau tā, ka salūzu."
Uz nometni Trevīzo kopā ar Zaķi brauks arī treneris Mazurs. Uz ASV vajadzēšot lidot vienam, un Ronalds neslēpj nedrošības sajūtu. Skolā anglenē esot bijis četrinieks — saprast teikto varot, bet pašam ar runāšanu tā ir, kā ir… "Paskatīsimies — tāda man ir pieeja visur. Ja redzēšu, ka nekas nesanāk, vēl varu atsaukt kandidatūru no drafta, jo manu gadu ņems tikai nākamgad. Mani jau neviens tur vēl nav redzējis, varbūt tikai statistiku. Varbūt tas nav pareizi, bet es vienkārši daru: ja būs — būs, ja nebūs — nebūs.