Galējā vienošanās ar igauņu treneri vēl nav panākta, bet tas varētu notikt nākamās nedēļas trešdienā paredzētajā LVF valdes sēdē. Vēl gan pastāv iespējamība, ka par nacionālās galveno izlases treneri tiks iecelts iepriekšējā vadītāja Raimonda Vildes palīgs Boriss Kolčins, bet viņa viens no palīgiem būtu igauņu speciālists. Taču Sausnītis priekšroku dodot variantam, ka valstsvienības stūri pārņem treneris no Igaunijas, bet Kolčins būtu viņa palīgs.
Galējais lēmums vēl jāpieņem LVF valdei.
"Esam aptaujājuši vairākus kandidātus. Izkristalizējies ir tas, ka būs kopprojekts ar Igauniju. Kamēr nav parakstīts līgums, konkrētus uzvārdus saukt būtu nepareizi. Pašreiz vēl notiek sarunas, bet, ja viss būs kā plānots, nākamajā LVF valdes sēdē trešdien varētu tikt parakstīts līgums par sadarbību pēc sistēmas 1+1, jo ir Eiropas čempionāta kvalifikācija un pats finālturnīrs," sacīja Sausnītis.
Neoficiāli izskanējusi informācija, ka uz Latvijas izlases galvenā trenera amatu pretendē Igaunijas speciālisti Rainers Vasiļjevs un Avo Kēls.
Šovasar no izlases galvenā trenera posteņa aizgāja Vilde, kurš pie komandas stūres bija iepriekšējo desmitgadi. Neilgi pirms tam vairāki Latvijas valstsvienības volejbolisti pavēstīja, ka turpmāk vairs nespēlēs šī speciālista vadībā.
"Esmu ticies arī ar cilvēkiem, kuri bija pret treneri Vildi. Uzskatu, ka viņu rīcība bija mazliet nekorekta, jo spēlētāji ir spēlētāji un treneris ir treneris. Ja trenerim uzticas, tad volejbolistiem ir jāspēlē izlasē, nevis jāapspriež, ka Vilde neprot savu darbu. Viņš tomēr visu savu mūžu ir veltījis volejbolam," pauda Sausnītis.
"Nenoliedzu, ka desmit gadi ir ilgs laiks. Ir atsevišķi periodi, kad mums ir jāmeklē citi risinājumi. Uzvar spēlētāji, bet zaudē treneris. Tā kā neesam tikuši Eiropas čempionāta finālturnīros, šādu jautājumu par jaunu galveno treneri šovasar ierosinājām LVF valdē," izteicās organizācijas prezidents.
Pērn Latvijas izlase aizkļuva līdz Eiropas čempionāta izšķirošajai kvalifikācijas kārtai, kurā tomēr piekāpās Igaunijai. Jūnijā Latvijas volejbola izlase bez vairākiem līderiem spēlēja pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra otrajā kārtā, gūstot vienu panākumu piecos mačos.