Tomēr beidzot ripu savos vārtos ir dabūjis arī neuzveicamais. Jaundibinātā Latvijas hokeja komanda Rīgas Dinamo, kas šoruden sāks spēlēt no Krievijas superlīgas atvasinātajā Kontinentālajā hokeja līgā, ir tieši tas vēriens, kāds ir vajadzīgs V.Koziolam. Viņš arī kļuvis par kluba valdes priekšsēdētāju. Purvciema, Bolderājas līmenis mums nav vajadzīgs — Dienai saka V.Koziols un pēc šāda principa organizē arī visu pārējo, arī savu biznesu un pat hobijus.
Hokejs
"(..) un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te
visam ir baigais iniciators," nesenā intervijā laikrakstam Dienas
bizness Rīgas Dinamo tapšanu bija komentējis V.Koziols. Dienai viņš
skaidro, ka vēl pirms gada pasaules čempionāta laikā kopā ar Vjačeslavu
Fetisovu (Krievijas sporta ministru) un Aleksandru Medvedevu (Gazprom
viceprezidentu) skatījušies kopā kādu spēli un tribīnēs pārrunājuši
līgas ideju un radusies doma par Rīgas Dinamo. Tālāk visa organizētājs
no Latvijas puses gan bija tā brīža premjers un hokeja fans Aigars
Kalvītis, kas arī uzaicinājis V.Koziolu piedalīties šajā projektā. Bet
tā kā hokeja saimniecība tomēr viena, mūzīgais hokeja federācijas
kritiķis un kritizētais K.Lipmans dabūjuši sēsties pie viena galda.
"Mums ir pilnīgi radikāli uzskati," V.Koziols noliedz, ka ar to tagad
būtu iestājies pamiers. Vai notiek darbs ar treneriem, tiesnešiem, kā
tiek organizēta bērnu hokeja finansēšana? Tā turas tikai uz vecāku
fanātismu, — pārmetumi K.Lipmana vadītajai federācijai no V.Koziola
birst vieni pēc otra, taču K.Lipmanu tomēr sveicinot. Var saprast,
hokeja nākotnes vārdā.
Panākto spēlēšanu Krievijas klubu saimē V.Koziols min kā milzīgu
panākumu, paredzot, ka nākamajā sezonā Kontinentālajai līgai varētu
pievienoties arī kāds Austrijas, Vācijas vai Somijas hokeja klubs. "Es
sākumā domāju, ka krievi "blefo", bet es pats piezvanīju uz šiem
klubiem, un viņiem tiešām ir nopietna interese," min V.Koziols.
Saskaņā ar izlozi Rīgas Dinamo daudz spēļu būs jaaizvada Sibīrijā,
viens no galvenajiem kluba finansētājiem ir gāzes kompānija Itera
Latvija. Komandas komplektēšana ir vēl sākuma stadijā, tiek pieļauts,
ka galvenais treneris varētu būt slovāks Juliuss Šuplers, kas trenējis
paša V.Koziola kādreiz vadīto klubu Rīga 2000, savukārt viens no
vārtsargiem varētu būt Sergejs Naumovs.
Bizness
Hokejs gan nebūt nav tas, ar ko V.Koziols nopelnījis miljonus un kļuvis
pazīstams. Deviņdesmito gadu sākumā, esot pēc izglītības ģeogrāfs, viņš
gan spekulējis uz valūtu svārstībām, gan bijis viens no pirmās
komercbankas Kurzeme dibinātājiem, ar viņu saistītā firma tikusi arī
pie pusmiljonu ASV dolāru liela G-24 kredīta.
Paralēli bijis aktīvs arī politiskajos procesos, Latvijas Tautas
frontē, vēlāk bija padomnieks gan premjeram Ivaram Godmanim, gan Valdim
Birkavam, bija arī viens no Latvijas ceļa dibinātājiem. Par politiķi
gan viņš nekļuva, arī par īstu baņķieri ne, lai gan vēlāk kopā ar
Arnoldu Laksu iesaistījās Latvijas krājbankā un bija pat tās padomes
priekšsēdētājs. Redzamākais tomēr ir V.Koziola veikums nekustamo
īpašumu jomā gan esot Varner Hakon Invest nekustamo īpašumu pārvaldes
direktoram, gan vēlāk sadarbojoties ar norvēģu uzņēmēju Turmudu
Stīnu-Juhansenu. Kopā ar norvēģiem viņu savulaik saveda tagadējais
satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
"Reval Hotel, Alfa, Galerija centrs, Origo, tas ir viss, ar ko es
lepojos," min V.Koziols. "Nē, ar Origo tomēr ne, viņi to uztaisīja
pārāk lēti." Arī Saules akmens, kura tapšana plaši tika iztirzāta
presē, ir viens no V.Koziola projektiem. Iegūt zemi, izstrādāt
nepieciešamos plānojumus un projektus, un saņemt būvatļauju — toreiz
Latvijas sabiedrības uzzināja, ka ar to pietiek, lai labi nopelnītu.
V.Koziols atzīst, ka viņam vairs netīkot nodarboties ar nelieliem
projektiem — tādus 20 līdz 30 viņš esot pārdevis un tagad pievērsies
Zaķusalai, kur kopā ar būfirmu Merks nomājot 12 hektāru zemes. "Tur būs
Eiropas mēroga centrs — ar šoviem, ar spa. Ir jādara lietas, ar ko
Latvija varētu būt slavena Eiropas mēroga," uzsver uzņēmējs. Viņu
zinošie cilvēki vienmēr apbrīnojuši V.Koziola spējas un enerģiju
vienlaikus iesaistīties vairākos projektos, arī ja tie ne vienmēr
īstenojas līdz galam.
"Domāju, ja viņam piedāvātu kļūt par Amerikas prezidentu, viņš noteikti
piekristu un paralēli darītu vēl pāris lietu," iepriekš Dienai bija
stāstījusi uzņēmēja sieva Kerola Koziola.
Lai arī V.Koziols vairākus desmitus tūkstošu latu regulāri ziedojis
dažādiem politiskajiem spēkiem, politika nekad neesot bijis viens no
viņa projektiem. "Es to virtuvi nevaru pārvārīt. Ko tieši? Kā pirmdien
no rīta var teikt vienu, otrdien pavisam ko citu, piektdien vēl citu,
bet pirmdien nobalsot atkal pa citu." Atbalstījis viņš ir gan Latvijas
ceļu, gan A.Šlesera pārstāvēto Latvijas pirmo partiju un arī Jauno
laiku, taču viņš norāda, ka tas ir likumīgs veids, kā partijas iegūst
naudu par savu īstenoto politiku un uzreiz piebilst — "Nekad neesmu
darījis tā — es tev iedevu naudu, un man vajag šito projektu."
Aizraušanās
Pirms diviem gadiem V.Koziols iemēģināja roku arī izdevējdarbībā, sākot
izdot žurnālu Republika ar saukli "domātājiem un darītājiem" "Tās visas
privātās, pusprivātās dzīves bojā jauniešus, rada lietu kultu, ka
vērtība ir vēl viens mobilais telefons, lielāki pupi, atvainojos,"
skaidro V.Koziols — Republika bija domāts kā pretstats, taču bizness
tomēr no tā nav sanācis, un žurnāls vairs iznāk tikai elektroniska
versijā. "Biju labākās domās par reklāmas tirgu Latvijā, arī par
lasītājiem. Nevar to pārdot." Bet vai uz to jāpelna? "Ja es būtu
miljardieris, tad varbūt es varētu to izdot tāpat vien," iebilst
V.Koziols. Rūpes par jauniešiem uzņēmējs realizē arī citādi — viņš ir
prezidents jauniešu organizācijai Avantis, kura īstenojusi gan
Grīziņkalna skeitparka projektu, gan organizē virkni pasākumu
jauniešiem. "Sākumā sākām strādāt ar neformāļiem, ar tā sauktiem
huligāniem, bet kas viņi par huligāniem — viņi grib izpausties," min
V.Koziols, norādot, ka ar jauniešiem strādā jau piecus sešus gadus.
Paša sirdslieta savukārt ir fotografēšana, drīzumā viņš dosies uz pasaules čempionātu hokejā Kvebekā, kur būs oficiāli akreditēts fotogrāfs. Sevišķi gandarīts viņš ir par pēdējo īstenoto fotoakciju Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem, kurā iesaistīti gandrīz visi Latvijas fotogrāfi. Tikko esot nodrukāts fotoalbums, paredzētas fotoizstādes gan Eiropā, gan ASV. "Tā ir pasaules mēroga kvalitāte," nosaka V.Koziols.