Respektīvi, nav atšķrirības starp legāli uz fiziska nesēja iegādātu programmatūru un tādu, kas iegādāta elektroniski – lietotājam ir tiesības pārdot trešajām personām šo lietoto programmatūru pie nosacījuma, ka viņš pats to vairs neizmanto.
Lieki teikt, ka šāds lēmums var sagādāt galvassāpes ne vien datorspēļu izplatītājiem, kuri izmanto dažādas DRM tehnoloģijas un piesaisti lietotāja personiskajiem datiem savu biznesa interešu aizstāvēšanai, bet arī tādiem programmatūras gigantiem, kā Oracle u.c.
Patiesībā, tieši Oracle strīds ar vācu kompāniju UsedSoft bija visas jezgas aizsācējs – UsedSoft pārdeva lietotu Oracle Programmatūru.
Oracle savu pozīciju aizstāvēja ar teju hrestomātisko programmatūru nepārdod, to licencē argumentu, taču tiesa uzskatīja, ka līdz ar pirmā pirkuma izdarīšanu Oracle īpašumtiesības uz programmatūru izbeidzas.Ja vēlamies to pārtulkot juridiskajā žargonā tad tas skan šādi:datorprogrammas kopijas izplatīšanas tiesības ir izsmeltas, ja autortiesību īpašnieks, kurš ir atļāvis – pat bez maksas – lejupēt no interneta šo kopiju uz datu nesēja, par cenas, kas paredzēta, lai tam sniegtu tam piederošā darba kopijas ekonomiskajai vērtībai atbilstošu atlīdzību, samaksu ir piešķīris arī šīs kopijas izmantošanas tiesības bez ierobežojuma laikā.
Tiesas lēmums (.pdf) saīsinātā formā skatāms TE>, bet, ja jūtas gana spēkus pilna apjoma dokumentu caurskatīšanai trešdienas rītā, tad tos iespējams atrast TE>.
Interesanti, kas par šādu tendenci sakāms citiem IT milžiem?