Vizuāli pavisam parastajos apģērbos ir ieausti sensori, kas mēra ķermeņa temperatūru un sirdsdarbību, pārraida datus uz centrāli, kur dators tos apstrādā un nosaka cilvēka emocionālo stāvokli. Ja sistēma konstatē, ka noskaņojums ir sājš, tā ķeras pie saimnieka uzmundrināšanas. Ideja par šādu indivīda emocionālā stāvokļa novērošanas veidu radās mākslas projekta Wearable Absence autoriem - Kanādas Konkordijas universitātes pētniecei Barbarai Leinai un Dženisai Džefrīzai no Goldsmita koledžas Digitālās studijas.
«Vizuālo un audio atmiņas failu izsaukšanu izraisa pasīvs process, kurā cilvēks apziņas līmenī nemaz nepiedalās. Process notiek ar neuzbāzīgu sensoru palīdzību, tie mēra sirdsdarbību, temperatūru, elpošanas ritmu un fiksē nedabīgu ādas reakciju, tādējādi nosakot valkātāja psihisko stāvokli,» savā mājaslapā raksta zinātnieces.
Viņas ar bezvadu savienojumu sasaistīja sensorus ar viedtālruni, kas parasti ir līdzās drēbju nēsātājam. Tajā uzkrātie dati ar bezvadu internetu tiek pārsūtīti uz galveno datubāzi. Tajā katram gudro drēbju nēsātājam paredzēts izveidot personīgo profilu, kurā sistēma uzkrās informāciju par viņa emocionālā stāvokļa izpausmēm. Kad biometriskie dati sakrīt ar kādu modeli datubāzē, tas sūta signālu apģērbam, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.
Ja noskaņojums ir slikts, tiek pārraidīti tuva cilvēka iepriekš ierunāti uzmundrinoši vārdi, kāds patīkamas atmiņas atsaucošs video vai par interesantiem notikumiem vēstoši attēli. Tie tiek pārraidīti uz gaismu izstarojošo diožu ekrāna un skaļruņiem, kas iestrādāti audumā. Lietotāji varēšot papildināt datubāzi ar uzmundrināšanas paņēmieniem.
Šis nav pirmais zinātnieču darbs šajā lauciņā. Profesore B. Leina jau izgatavojusi jaku, kas pazīst saimnieku un LED ekrānā sūta viņam vēstījumus.