Uzņēmums ir noslēdzis vienošanos ar NASA, lai veiktu dzinēja pārbaudi reālos kosmosa apstākļos Starptautiskajā kosmosa stacijā (ISS) 2013. gadā. Dzinējs veiks periodiskus stacijas „grūdienus”, lai labotu stacijas kursu, jo tās orbīta pastāvīgi mainās mijiedarbībā ar atmosfēru. Pašlaik šādas darbības veic stacijas vilkmes dzinēji, un tā rezultātā patērē apmēram 7,5 tonnas raķešu degvielas gadā. F.Čans-Diazs apgalvo, ka viņa izstrādātais dzinējs samazinās patēriņu līdz 0,3 tonnām. Tā VASIMR NASA ietaupīs miljonus dolāru katru gadu.
Ad Astra ir vērienīgāki plāni. Piemēram, ceļojums uz Marsu lielā ātrumā. 10 MW un 20 MW VASIMR dzinēji spēj nogādāt cilvēkus uz sarkanās planētas 39 dienās, bet parastajai raķetei, būtu vajadzīgi seši mēneši vai pat vēl ilgāks laiks. Īsākā lidojumā astronauti ir mazāk pakļauti kosmiskajam starojumam.
Novatorisko motoru var pielāgot arī kravas robotu misijām, lai gan tad tā ātrums samazināsies. Čans-Diazs strādā pie dzinēja attīstības koncepcijas VASIMR jau kopš 1979. gada, ilgi pirms uzņēmuma dibināšanas 2005 gadā. Tehnoloģijas pamatā ir radiofrekvenču viļņu sasildīta gāze (ūdeņradis, argons, neons), kas izveido augstas temperatūras plazmu. Magnētiskie lauki to paātrinot grūž ārā no motora, tādējādi radot reaktīvo vilci. Rezultātā liela ātruma iegūšanai vajag daudz mazāk degvielas nekā parastajiem dzinējiem. Turklāt, dzinēja VASIMR konstrukcijā nav paredzēts fizisks elektrodu kontakts ar plazmu, kas paildzina to izmantošanas laiku.