Izpētot Pakistānā atrastās vaļveidīgo kārtas dzīvnieka fosilijas, zinātnieki konstatēja, ka tā nedzimušais mazulis ķermenī atradies ar galvu uz leju. Tādu pozu auglis ieņem sauszemes zīdītāju, ne moderno vaļu vēderā. Mazulim jau bija izveidojušies zobi, un tas nozīmē, ka līdz nākšanai pasaulē bija pāris dienas.
Pazīmes pamudināja paleontologus izvirzīt versiju, ka dzīvnieks lielāko daļu mūža pavadījis ūdenī, bet bērnus dzemdējis uz sauszemes. Tas nav sensacionāls atklājums. Ir zināms, ka eocēna laikmetā pirms 33,7- 54,8 miljoniem gadu vaļi pārcēlās no dzīves uz sauszemes uz dzīvi jūrās. Tomēr šis atradums ļauj papildināt zināšanas par seno vaļu dzīvesveidu.
Dzīvnieks bijis 2,6 metrus garš un svēris virs 300 kilogramiem. Tā kā tā bija mātīte, zinātnieki pieņem, ka tēviņi bijuši mazliet masīvāki. Iepriekš nezināmā suga, kas nosaukta par Maiacetus inuus, ietilpst tajā pašā dzīvnieku grupā, kurā mūsdienu vaļi un delfīni. Maiacetus inuus esot bijusi zobiem pilna mute un nāsis degungalā. Līdzīgas iezīmes ir tagadējiem sauszemes zīdītājiem.
Dzīvniekiem bija četras kājas, ko izmantoja gan peldēšanai, gan rāpošanai. Lai arī īsās ķepiņas spējušas noturēt dzīvnieka svaru, tas nevarējis "aizkārpīties" pārāk tālu prom no ūdens.