Kaspersky Lab: 15 gadu interneta drošības sardzē

Galvenā Kaspersky Lab panākumu atslēga ir novatoriskā pieeja informācijas aizsardzības nodrošināšanai. Moderno aizsardzības tehnoloģiju izstrāde notiek pašā uzņēmumā, nevis izmantojot ārējos resursus, apvienošanos vai pārņemšanu. Uzņēmuma milzīgā profesionālā pieredze ļauj ne vien izstrādāt labākos risinājumus savā klasē, bet arī pirmajiem atklāt un palīdzēt padarīt nekaitīgas vissarežģītākās kaitīgās programmatūras, piemēram, Stuxnet, Duqu un Flame, kuras pamatoti var klasificēt kā kiberieročus. «15 gadu vienā uzņēmējdarbības jomā ir diezgan daudz. Jūs varbūt neticēsiet, bet man vēl joprojām nav apnicis. Man patīk mana komanda un tas darbs, ko mēs kopā darām. Visus šos gadus mēs esam nenogurstoši strādājuši, analizējot un izstrādājot aizsardzību pret visdažādākajiem IT apdraudējumiem, kas šajā laikā no kiberhuligānisma ir attīstījušies par kibernoziedzību līdz pat kiberkariem,» sacīja Kaspersky Lab ģenerāldirektors Jevgeņijs Kasperskis. «Tagad efektīvai cīņai ar digitālajiem draudiem ir nepieciešama globāla sadarbība. Nesenie uzbrukumi, piemēram, Stuxnet, Duqu un Flame, ir parādījuši, ka 21. gadsimtā IT infrastruktūras ir ārkārtīgi neaizsargātas un internets var kļūt par karadarbības un terorisma arēnu. Taču mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai novērstu katastrofas, ko var radīt šādi uzbrukumi.» Sagaidot uzņēmuma piecpadsmit gadu jubilejas svinības, Kaspersky Lab speciālisti ir sagatavojuši sarakstu, kurā ietvertas 15 visievērojamākās kaitīgās programmatūras, kas atstājušas pēdas vēsturē: 1986. gads, Brian – pirmais datorvīruss; tas izplatījās, ierakstot savu kodu diskešu sāknēšanas sektorā. 1988. gadā Morisa tārps inficēja apmēram 10% internetam pieslēgto datoru (tas ir, aptuveni 6000 datoru). 1992. gads, Michelangelo – pirmais vīruss, kas piesaistīja plašsaziņas līdzekļu uzmanību. 1995. gads, Concept – pirmais makrovīruss. 1999. gadā Melissa iezīmēja globālas epidēmijas izraisošu kaitīgo programmatūru lielapjoma e-pastu ēras sākumu. 2003. gads, Slammer – «bezķermeņa» tārps, kas izraisīja plašu epidēmiju visā pasaulē. 2004. gads, Cabir – pirmais eksperimentālais vīruss operētājsistēmai Symbian; tas izplatījās, izmantojot Bluetooth. 2006. gads, Leap – pirmais platformai Mac OS X domātais vīruss. 2007. gads, Storm Worm [Zhelatin] – pirmo reizi inficēto datoru kontrolei izmantoja dalītus vadības serverus. 2008. gads, Koobface – pirmais vīruss, kas mērķtiecīgi uzbruka sociālā tīkla Facebook lietotājiem. 2008. gads, Conficker – datortārps, kas izraisīja vienu no vēsturē lielākajām epidēmijām, inficējot uzņēmumu, sadzīves lietotāju un valsts iestāžu datorus vairāk nekā divsimt valstīs. 2010. gads, FakePlayer – SMS trojietis operētājsistēmas Android pārvaldītiem viedtālruņiem. 2010. gads, Stuxnet – tārps, kas tika izmantots mērķuzbrukumam SCADA (Supervisory Control And Data Acquisition – industriālo procesu uzraudzības, vadības un datu ieguves) sistēmām, iezīmējot kiberkaru ēras sākumu. 2011. gads, Duqu – sarežģīts trojietis, kas vāc informāciju par rūpnieciskiem objektiem. 2012. gads, Flame – sarežģīta kaitīgā programmatūra, kas vairākās valstīs tiek aktīvi izmantota par kiberieroci. Sarežģītības un funkcionalitātes ziņā tā pārspēj visu iepriekš zināmo veidu apdraudējumus. Turpinājums sekos…