Visi līdzšinējie zinātnes pieņēmumi balstījās Alberta Einšteina relativitātes teorijas apgalvojumā, ka lielākais iepējamais ātrums, ar kādu var pārvietoties materiāla daļiņa, ir gaismas ātrums – 300 000 km/s (precīzāk –299792458 m/s).
Pētnieki, izmantojot Lielo Hadronu paātrinātāju un virkni citu, ne mazāk svarīgu un dārgu ierīču, bija atklājuši neitrīno, kas spēj kustēties ātrāk par gaismu: 3 gadu laikā nosūtot 16 000 neitrīno "pakešu" no CERN Ženēvā, tās pēc 2,43 milisekundēm uztvēra Gran Sasso Nacionālā Laboratorija Itālijā.Tādējādi, neitrino ieradās Itālijā par 60 nanosekundēm ātrāk, nekā to spētu, ja kustētos ar maksimālo iespējamo – gaismas – ātrumu. Šķita, ka viens no mūslaiku fizikas stūrakmeņiem – relativitātes teorija, tiek sašķobīta pašos pamatos…
Vairākkārt atkārtojot ekspermentu, tika iegūts viens un tas pats rezultāts – ar 10 nanosekunžu pieļaujamo mērījumu kļūdu, neitrino no Ženēvas joprojām ieradās Gran Sasso par 60 nanosekundēm ātrāk, nekā to pieļauj mūsu izpratne par Visumu.
Kā nupat noskaidrojies, trauksme bija lieka – izrādās, ka liktenīgo kļūdu mērījumos radījis… vaļīgs savienojums kādā no optiskajiem vadiem starp GPS ierīci un datoru…
Tā gadās.