Šonedēļ Ookla izveidotajā interneta datu mērījumu lapā NetIndex.com apkopotie dati liecina, ka Latvijas lietotāju veikto mērījumu vidējais lejupielādes ātrums ir 24,3 Mb/s, kas trīskārt pārsniedz vidējo datu pārraides ātrumu pasaulē. Mums uz papēžiem min Moldova, Japāna un Zviedrija, savukārt nākamā labākā Baltijas valsts ir Lietuva, kas ar 16,7 Mb/s ieņem devīto vietu, nevis par tehnoloģiski attīstīto izdaudzinātā Igaunija. Pavisam sarakstā iekļautas 154 valstis, kuru iedzīvotāji mērījuši datu pārraides ātrumu ar Speedtest.net palīdzību. Aprēķinos ņemti vērā tikai tie mērījumi, kur attālums starp informācijas nosūtītāju un saņēmēju ir vismaz 300 jūdzes (492 km).
Ja palūkojas uz Eiropas Savienības vidējo rādītāju, tad Latvija izskatās neticami labi. 27 valstu apvienībā vidējais lejupielādes ātrums ir 10,03 Mb/s jeb divarpus reizes lēnāks nekā Latvijā. Astoņās ekonomiski attīstītākajās pasaules valstīs jeb G8 klubā ātrums ir vēl mazāks – 9,16 Mb/s, taču tas ir galvu reibinošs, ja salīdzina ar pēdējo vietu ieņēmušo Āfrikas valsti Zambiju. Tur interneta attīstība ir pašos pirmsākumos, tādēļ nav brīnums, ka vidējais lejupielādes ātrums ir 0,26 Mb/s. Šādā tempā vienas MP3 formāta dziesmas lejupielādēšana aizņems vismaz stundu.
Pilsētu konkurencē Rīga ieņem otro vietu, zaudējot tikai Dienvidkorejas galvaspilsētai Seulai. Rīgā datu pārraides ātrums ir 27,9 Mb/s, bet Āzijas metropolē – 34,78. Trešajā vietā ir Vācijas ziemeļu ostas pilsēta Hamburga, kur lejupielādes ātrums ir divreiz augstāks nekā vidēji visā valstī. Mazliet dīvaini, kas izslavētās ASV Silīcija ielejas pašā sirdī – Kalifornijas pilsētā Sanhosē interneta pieslēgumi uz līderu fona ir salīdzinoši vāji – ap 15 Mb/s.
Arī šajā sarakstā Kauņa un Viļņa ir augstāk par Tallinu, ieņemot attiecīgi 10., 13., un 19., vietu.
Ookla vadītājs Maiks Epgars pavēstījis, ka aprēķinos iekļautas tikai tās valstis, kurās reģistrēti vismaz 75 tūkstoši unikālo IP adrešu, lai izvairītos no datu izkropļošanas. Savukārt milzīgos, ikdienas mērījumos vairākumam lietotāju tikpat kā nesasniedzamos skaitļus viņš skaidroja ar to, ka Speedtest.net uzskatījis nevis aktuālo datu pārraides ātrumu, bet gan kanāla maksimālo kapacitāti, ņemot vērā, ka to var izmantot vairāki datori vienlaikus.
Aktīvistu grupa Free Press noniecinājusi šos datus kā «nezinātniskus»,
apgalvojot, ka tie neuzrāda reālo ainu. Organizācijas pētījumu direktors Dereks
Tērners žurnālam Computerworld uzsvēra,
ka Speedtest.net parasti izmanto zinoši lietotāji, kuri ir ieinteresēti pārbaudīt
sava platjoslas interneta pieslēguma ātrumu. Mazāk zinošajiem pat neesot
nojausmas par šāda servisa eksistenci. «Tie ir dati, taču pašu atlasīti. Līdz
ar to tie nav izmantojami politikas veidošanas vajadzībām. Protams, sabiedriski
politiskās debatēs ir nozīme arī anekdotēm, taču, ja ir pieejami aktuāli empīriski
dati, politikas veidotājiem jācenšas likt lietā tos,» skaidroja D.Tērners.