Neskatoties uz pieaugošajām iespējām legāli lejuplādēt ar autortiesībām aizsargātu saturu, katru dienu pirātiskās vietnes tiek apmeklētas simtiem miljonu reižu, bet īpaši aktīvi tas notiek "Vecajā kontinentā", un pirmās desmit vietas "lielāko pirātu" sarakstā ieņem vienīgi Eiropas valstis.
MUSO savu analīzi balsta uz datiem par 14 000 lielāko pasaules pirātisko vietņu. Kopumā uzņēmums tikai šogad reģistrējis 141 miljonu apmeklējumu šajās vietnēs.
Absolūtajos skaitļos visvairāk "pirātu" tomēr ir ASV, un Savienotās Valstis ar desmit miljardiem straumēšanas vietņu apmeklējumu un trim miljardiem failu apmaiņas vietņu apmeklējumu apsteidz visas pārējās valstis.
Taču, ja tiek ņemta vērā attiecība pret interneta lietotāju skaitu katrā no valstīm, situācija mainās, un pirātisma flagmaņa godu pārņem Eiropa.
Starp 50 valstīm, kur konstatēta vislielākā pirātiskā satura datu plūsma, pirmajā vietā ierindojas Latvija, kur šādas vietnes apmeklē 46,3% interneta lietotāju. Latvijai seko Bulgārija - 27,4%, Lietuva - 24,5%, Horvātija - 22,7%, Spānija - 22,2% un Grieķija - 21,9%. Pirmo desmitnieku noslēdz Serbija - 21,3%, Īrija - 19,8%, Rumānija - 19,1% un Zviedrija - 18,4%.
Pirmā valsts ārpus Eiropas, kas parādās šajā sarakstā, ir Austrālija, kura ar 16,6% ieņem 12.vietu, bet pirmā Ziemeļamerikas valsts ir Kanāda, kas ar 11,3% palikusi 22.vietā.
Tikmēr ASV šādā griezumā ir valsts ar vienu no viszemākajiem pirātisma līmeņiem, kur pirātiskās vietnes apmeklē tikai 4,9% interneta lietotāju.
Vispārsteidzošākais, iespējams, ir Vācijas gadījums, jo tur pirātiskās vietnes apmeklē tikai 1,7% lietotāju, izvirzot Vāciju 49.vietā starp 50 vislielāko "pirātu" valstīm. Vāciju apsteigusi vienīgi Vjetnama, kur pirātiskās vietnes apmeklē tikai 1,3% lietotāju.
Igaunija šo 50 valstu sarakstā vispār nav minēta, taču zīmīgi, ka tur nav atrodama nedz Krievija, nedz Ķīna, kas liek apšaubīt šo datu precizitāti.