Mākoņskaitļošanas ieviešanas valsts pārvaldē labumi un bremzējošie faktori

Ta ne ar ko neatšķiras no jebkura hostinga ar menedžētu jaudu. Piekam par ciparu ko vietējie nedod. Ko baidaties ka dati stav Irijā? Nu un?

.. tik vajadzetu ari izdalit makonskaitlosanu no datu uzglabasanas makoni.

Slaidrs reklāmraksts. "Mākonis ir melnā kaste ar visiem no tā izrietošiem riskiem." - ļoti precīzi pateikts. Atšķirībā no saviem riskiem, par kuriem tu atbildi pats un kurus vari vadīt, šeit praktiski neko nav iespējams ietekmēt. + parādās vēl viens fundamentāli vājš posms - sakaru līnija. Ja es glabātu un apstrādātu savus datus "mākonī", visu laiku justos kā ar kāju uz rīkles. Jo kļūsti absolūti atkarīgs no pakalpojuma sniedzēja. Protams, ka pēdējiem šāds modelis ir izdevīgs, jo nākotnē ir neizsmeļams peļņas avots, un tāpēc taps propagandēts ar aizvien lielāku neatlaidību un uzmācību.

Kas ir "mūsu standarti", pret kuriem jāvairo izpratne par mākoņskaitļošanas risinājumu drošību un atbilstību? Mākoņskaitļošana ir tikai sākuma attīstības stadijā, tāpēc mūsu standarti neko tādu nevelk. Piem. skat. Cloud Standards Wiki vai Cloud Security Alliance. Mākonis ir melnā kaste ar visiem no tā izrietošiem riskiem. Es gan nesaku, ka valsts līmenī tas nav realizējams, tāpēc lai tik sokas izvērtēt izmaksas ņemot vērā arī drošības risku pārvaldības izmaksas :)

Ļoti virspusējs un vienpusējs raksts, kas vairāk izklausās pēc reklāmraksta. Nav jau arī viss tik gludi un skaisti arī ar mākoņiem. Tas IT kompetences līmenis reizēm smagi klibo arī Latvijas lielajiem IT pakalpojumu sniedzējiem. Par datu aizsardzību nemaz nerunāsim. Protams, no teorijas viss ir skaisti, bet praksē bieži ir jāizvēlas starp drošība vs pieejamība. Tāpat no ārpakalpojumu adatas arī nav viegli nokāpt. Manuprāt, pareizais ceļš valsts pārvaldē ir pirmkārt IT centralizēšana, un tad var domāt pilnībā valsts vai daļēji valsts, bet veidojot pilnībā nodalītus mākoņus. P.S. Ar valsts sektoru neesmu saistīts, bet ar IT gan vairāk kā 15 gadus.