Malaiziešu Nesijas piekritēji apgalvo, ka vienu attēlu no helikoptera uzņēmis glābšanas vienības darbinieks, kad novērojis plūdu nodarītos postījumus. Tuvējo ciematu iedzīvotāji tic, ka tajā redzams folklorā par Nabau dēvētais radījums. Tas esot līdzīgs pūķim, taču spējot mainīt ārējo izskatu.
Leģendu medniekus intriģē fakts, ka abi attēli, kas pirmoreiz tika publicēti Kualalumpuras laikrakstā New Straits Times, esot nesaistīti, lai arī tapuši aptuveni vienā laika sprīdī. Ne vienai, ne otrai autors nav zināms, un tas padara to autentiskumu neticamāku. Tādēļ zinātnieki sliecas domāt, ka attēli ir viltojums.
Arī par čūskas izmēru nav skaidrības. Vietējie runā, ka tā esot 30 metru gara, bet fotogrāfijās izskatās, ka rāpulis ir ievērojami lielāks. Tā kā radījums fotografēts no liela augstuma un aizņem krietnu daļu upes platuma, tam jābūt daudz garākam. Bet tik lieliem dzīvniekiem kopš dinozauru ēras beigām vides apstākļu dēļ tikpat kā nav iespējams izdzīvot.
Daudzām tautām ir leģenda par ūdens briesmoni. Skotijas kalnieši gadsimtiem runājuši par ūdenszirgiem, pie kuriem tiek pieskaitīta arī Lohnesa ezera iespējamā iemītniece Nesija. Kanādas indiāņi baidās no ezera gara Naitaka un no šīm runām izcēlās stāsts par Okenāgenas ezera monstru Ogopogo. Tibetieši tic, ka upēs dzīvo nagas - čūskveidīgas būtnes.