1862.gadā Ādams Opels sava tēva, atslēdznieka, darbnīcā Riselsheimā, Vācijā, sāk izgatavot šujmašīnas. Darbi veicas labi un drīz vien 1886.gadā tiek uzsākta arī velosipēdu tirdzniecība – savu ceļu pie pircējiem sāk pirmais modelis “Velociped”. Velosipēdi no Riselsheimas ātri vien kļūst populāri. 20.gadsimta 20.gadu vidū Opel jau ir nostabilizējis savu reputāciju kā pasaulē lielākais velosipēdu ražotājs. Pa šo laiku produktu klāstam jau ir pievienojušies arī motocikli. Opel automašīnu ražošanas vēsture sākas 1899.gadā, padarot to par otro vecāko vācu autoražotāju aiz Daimler-Benz.
1902.gada rudenī Opel prezentē “patentēto Lucmana automobili(Lutzman motorcar patent)” ar 10/12 ZS motoru. Tie pavisam ātri sāk baudīt panākumus: 1906.gadā no rūpnīcas konveijera lentas ir noripojuši jau vairāk nekā 1,000 šādu automobiļu. 1914.gadā Opel apsteidz visus savus konkurentus un kļūst par lielāko autoražotāju Vācijā. Opel zīmols iegūst slavu kā populāru un par pieejamu cenu iecienītu automašīnu ražotājs, radot tādus modeļus kā “Doktorwagen” (1909.) vai “Puppchen” (1914.). Šie modeļi ir pamatā Opel uzņēmuma tradīcijām ražot ārkārtīgi kvalitatīvus, uzticamus un pieejamus automobiļus plašam pircēju lokam.
20.gs. 20.gadi iemieso to Opel celmlauža garu, kas tam raksturīgs vēl šodien. Tā ir “Laubfrosch” (latv. koku varde) un “Rakete” (latv. raķete) modeļu ēra. Mazā 4/12 ZS jaudīgā automašīna, pateicoties tās koši zaļajam virsbūves krāsojumam, ir labāk zināma ar iesauku “Laubfrosch” vai “koku varde”. 1924.gadā Opel ir pirmais vācu autoražotājs, kas mašīnu izgatavošanas procesā izmanto automatizētu konveijeru. Papildus tam uzņēmums sāk veikt arī iespaidīgus raķešu testus, kas vēlāk tiek atspoguļoti arī skaļos avīžu virsrakstos. Piemēram, 1928.gadā Opel raķešu automobilis Berlīnes Avus sacīkšu trasē uzstāda ātruma rekordu uz zemes. Frics fon Opels (Fritz von Opel) sasniedz ātrumu 238 km/h, kas tajos laikos ir neiedomājams veikums. Gadu vēlāk Opel tiecas jau uz debesīm: Opel-Sander RAK1 paceļas gaisā no kādas augstceltnes Frankfurtē, padarot to par pirmo publisko cilvēka lidojumu raķetē, tiesa gan, īsu.
1929. gadā auto industrijā sākas grūti laiki, globālās ekonomiskās krīzes laikā miljoniem cilvēku zaudē darbu. “Straujo divdesmito gadu” beigās pasaules ekonomika sabrūk kā kāršu namiņš. Tomēr Opel reaģē ātri un atrod spēcīgu partneri Amerikā – General Motors. Autoražotājs no Riselsheimas spēj saglabāt savu tirgus pozīciju un jau 1935.gadā paaugstināt savu gada izstrādes daudzumu virs 100,000 vienībām. Starp produktiem pieminams ir jaunais “Blitz” kravas automobilis, kas tiek ražots Brandenburgas rūpnīcā. Šajā laikā Riselsheimas autoražotājs ievieš tehnisku inovāciju: Olympia ir pirmais Vācijā ražotais automobilis ar pašnesošu virsbūvi, kas izgatavota tikai no tērauda. Gadu vēlāk uzņēmums uzsāk 75 gadus ilgu panākumu stāstu kompakklases automašīnu ražošanā – panākumu stāstu, kas turpinās līdz pat šai dienai. Šie sasniegumi aizsākās ar Kadett modeli un mūsdienās turpinās ar Astra saimi. 1936.gadā Opel ir lielākais autoražotājs Eiropā ar vairāk nekā 120,000 saražotu automobiļu gadā.
Tā kā kara gados ražošana civilajām vajadzībām tika apturēta, tad Opel darbu atsāk Vācijas atjaunošanas periodā. Vācijas ekonomikas brīnums tiek asociēts ar tādiem Opel modeļu nosaukumiem kā Olympia , Olympia Rekord, Rekord P1 un Kapitän, bet daudzas mājsaimniecības var lepoties arī ar Opel ledusskapjiem “Frigidaire”. 1962.gadā, kas sakrīt arī ar Opel 100.dzimšanas dienu, Bohumā tiek atklāta šīs auto markas otrā rūpnīca, un tajā tiek ražots jaunais Kadett. 60.gados tiek radīti modeļi, kas saglabā Opel sportisko un emocionālo auto reputāciju, to skaitā ir leģendārie un ikoniskie Commodore, Manta un GT modeļi. Tāpat Opel piedāvā arī spēcīgus luksusa segmenta modeļus no prestižās KAD sērijas (Kapitän, Admiral, Diplomat), vēlāk tos aizstājSenator un Monza.
1971.gadā no konveijera noripo desmit miljonais Opel. Šajā gadā Georgs fon Opels (Georg von Opel), braucot ar Opel GT, pārspēj līdzšinējo ātruma rekordu ar baterijas piedziņas automobili – viņam izdodas sasniegt 188 km/h lielu ātrumu. Tas ir pierādījums, ka Opel ļoti nopietni pievēršas elektriskās mobilitātes tēmai – desmitiem gadu pirms laika, kad kāds cits vispār par to iedomājās. Mūsdienās Opel ir šīs jomas pionieris: 111 kW (150 ZS) Ampera, kas ir aprīkota ar revolucionāro paveicamās distances palielinātāju, ir pasaulē pirmais sērijveida elektriskais pārvietošanās līdzeklis, kuram nav ar baterijas iespējām saistīti ierobežojumi.
1972.gadā Opel ir Vācijas veiksmīgākais autoražotājs. Riselsheimā rodas tādi modeļi, kuros lielākais uzsvars ir likts uz drošību, degvielas patēriņu un apkārtējās vides saudzēšanu. Piektās paaudzes Kadett modelim, kas parādās ar priekšas piedziņu, ir ļoti zems aerodinamikas koeficients – CD0,39, tādējādi kļūstot par vienu no aerodinamiskākajiem kompaktajiem automobiļiem. Šo skaitļu rekordu virkni turpina Omega A (CD0,28) un Calibra (CD0,26). 1980.gados sabiedrības uzmanības lokā nonāk jautājums par kaitīgo izmešu daudzuma ierobežošanu, kur Opel atkal ir starp šīs aktualitātes pionieriem. Riselsheimas zīmols ir pirmais Vācijas uzņēmums, kas piedāvā visu modeļu gammu ar katalītiskajiem pārveidotājiem. No 1989.gada visi modeļi tiek aprīkoti ar šo tehnoloģiju.
1991.gadā Astra modelī savu pirmizrādi piedzīvo Opel drošības sistēma. Tajā apvienota sānu triecienu aizsardzība, sēdekļu stiprinājumi un drošības jostu spriegotāji. Ar jauno Frontera zīmols atkal pierāda, ka ir pionieris dažādām inovācijām. Šis atpūtas auto ir viens no SUV kustības priekštečiem un strauji iekaro segmenta līdera pozīciju. 1992.gadā Opel atver Eizenahas rūpnīcas vārtus – tajā laikā tā ir modernākā rūpnīca pasaulē. Turpmāk Opel ievieš vēl vairākus modeļus: 1997.gadā Opel kļūst par pirmo Eiropas autoražotāju, kas piedāvā ekonomisku triju cilindru automašīnu, un tirgū nonāk Corsa modelis. 1999.gadā savu pirmizrādi piedzīvo Zafira. Riselsheimas uzņēmums ieliek pamatakmeni strauji augošajam kompakto vienapjoma virsbūves auto segmentam un nosaka jaunus standartus ģimenes automašīnu salona daudzpusīgumā un pielāgojamībā. Tāpat šajā gadā Opel svin greznu ražošanas jubileju: konveijerus atstājuši jau 50 miljoni Opel automašīnu.
2008.gadā, ar Insignia prezentāciju, Opel uzsāk zīmola pārpozicionēšanu. Jaunie vadošie modeļi uzsāk jaunu zīmola filozofiju: apvienot skulpturālu mākslinieciskumu ar vācu precizitāti. Šo ideju turpina arī jaunie Zafira Tourer un Astra GTC modeļi.
Opel un tā britu radniecīgā Vauxhall marka šobrīd automašīnas pārdod vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Kompānijas rūpnīcās un izstrādes centros, kas atrodas sešās Eiropas valstīs, strādā aptuveni 40,500 darbinieku. 2010.gadā Opel/Vauxhall pārdeva vairāk nekā 1,1 miljonu pasažieru un vieglo kravas automašīnu un sasniedza 6,2 procentus tirgus daļas Eiropā. Ar elektriskās automašīnas Ampera parādīšanos, šis tradicionālais zīmols aizsāk jaunu Eiropas auto industrijas segmentu un pasvītro savu progresīvo mobilitātes risinājumu pioniera lomu.
Lūdzu, video: