Vislielākajam riskam Baltijas valstu iedzīvotāju vidū pēdējo trīs mēnešu laikā ir bijuši pakļauti lietotāji Lietuvā– 33,5% gadījumu viņi ir saskārušies ar kaitīgu kodu (valsts ierindojas 23. vietā pasaulē), pēc tam seko Latvija – 31,7% (34.vieta pasaulē) un tikai tad Igaunija – 30,1% (39. vieta). Pēc Kaspersky Lab klasifikācijas visas trīs valstis pēc šī rādītāja ietilpst riska grupā.
«Aprēķinot vidējo, iznāk, ka gandrīz katrs trešais lietotājs Baltijā vismaz reizi ceturksnī interneta plašumos sastopas ar kaitīgu kodu. Tas ir nedaudz mazāk nekā Dienvideiropas valstīs, piemēram, Spānijā, Itālijā un Grieķijā, kur šis rādītājs sasniedz 36%. Skandināvijā situācija ir labāka. Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā par kibernoziedznieku mērķi kļuvis tikai katrs ceturtais lietotājs. Kopumā Baltijas valstu skaitļi ir līdzīgi vidējam rādītājam Eiropas Savienībā,» norāda Kaspersky Lab vadošais antivīrusu eksperts Jurijs Namestņikovs.
Ja ir runa par apdraudējumu raksturu, tad iekļūšanai datorā no interneta ļaundari izmanto mūķus, kuru darbības pamatā ir kļūdas datora programmatūrā. Šajā gadījumā upura datorā tiek instalēti banku trojieši. Otrs populārs veids ir ievilināt lietotāju vietnē ar viņu interesējošu saturu. Šeit parasti tiek likta lietā shēma ar nepieciešamību nosūtīt maksas īsziņu.
Starp citu, Baltijas mitināšanas vidē ir sastopamas kaitīgās programmas. Nozīmīgu ieguldījumu kopējā ainā sniedz Latvija, kas pēc šī rādītāja ierindojas 15.vietā pasaulē (0,5%). Igaunija ieņem 25. vietu (0,17%), bet Lietuva atrodas 42. vietā (0,06%).