Gandrīz piektdaļa jeb 18% no visiem interneta lietotājiem norāda, ka interneta trūkumu izjustu jau dažu tuvāko stundu laikā pēc tā pazušanas, bet 2% lietotāju bez šī pakalpojuma nespēj iztikt ne mirkli. Visvairāk interneta trūkumu jūt jaunieši vecumā līdz 19 gadiem – ceturtdaļa bez interneta varētu iztikt nepilnu dienu, bet 1-3 dienas puse no tiem. Katram ceturtajam no aptaujātajiem diskomforts rastos pēc nedēļas, kas pavadīta bez interneta. Vislielāko trūkumu radītu e-pasta, Skype un citu saziņas veidu (63%), norēķinu (61%) un informācijas meklēšanas iespēju (60%) zudums. Tikai trešdaļai lietotāju pietrūktu tādas iespējas kā sociālie tīkli un ziņu portāli.
„Fakts, ka bez interneta pat pusei lietotāju būtu grūti aizvadīt vairāk kā trīs dienas, liecina, ka tas ieņem stabili augstu vietu mūsdienu „pirmās nepieciešamības komplektā”. Ņemot vērā interneta nozīmi sadzīvē, ir svarīgi, lai lietotājs būtu pārliecināts, ka lieto iespējami labāko risinājumu un viņu negaida tādi nepatīkami pārsteigumi kā pēkšņas tehniskas problēmas vai ātruma samazināšanās. Tāpēc aicinām portālā www.novertekvalitati.lv izvērtēt, vai esošais pieslēgums atbilst ikdienas vajadzībām, vai pakalpojuma sniedzējs nodrošina tā tehnisko nepārtrauktību un attīstību, vai ir pieejama optimālā cenas un kvalitātes attiecība u.c. aktuālos jautājumus”, skaidro Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.
Kopumā divām trešdaļām interneta lietotāju pēkšņa interneta pazušana radītu satraukumu. Vislielāko diskomfortu interneta pazušanas gadījumā izjustu sievietes (70%), jaunieši vecumā līdz 19 gadiem (81%) un interneta lietotāji pēc 50 gadu vecuma (70%), kā arī respondenti ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem (virs 400 LVL) – 73%.
Deviņi no desmit interneta lietotājiem būtu gatavi atteikties no atsevišķām ikdienas ērtībām uz pusgadu, lai tikai saglabātu pieeju internetam. Katrs otrais respondents būtu gatavs sešus mēnešus iztikt bez alkohola un pusdienām ārpus mājas. Četri no desmit aptaujātajiem atteiktos no saldumiem, bet katrs trešais no pasākumu un sporta nodarbību apmeklēšanas. Interesanti, ka vīrieši daudz biežāk nekā sievietes par labu internetam atteiktos no kursiem un izglītības iespējām (attiecīgi 23% vīriešu, bet tikai 14% sieviešu), ceļojumiem (vīrieši 27% gadījumu, kamēr sievietes vien 17%), kā arī pasākumu apmeklēšanas (katrs trešais vīrietis, bet tikai katra piektā sieviete).
Biežāk nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs internetu kā ļoti būtisku savas ikdienas sastāvdaļu novērtējuši skolas vecuma jaunieši (15-19 gadi) un respondenti vecumā pēc 50 gadiem, kā arī mazpilsētu iedzīvotāji. Tendences rāda, ka interneta loma ikdienas dzīvē palielinās, pieaugot respondentu ienākumu līmenim, kas skaidrojams ar plašāku interneta lietojumu augstāk kvalificētu un atalgotu darbinieku vidē. Vismazāko nepieciešamību pēc interneta izjūt lauku rajonu iedzīvotāji.