Līdzīgi, Amerikas Savienotajās Valstīs, Indianas štata izglītības departaments ir paziņojis par uzsvaru rakstībai ar datora taustiņiem, ļaujot pavalsts skolām izvēlēties pašām vai turpināt skolēnus apmācīt rakstībā ar seno – burtu rakstīšanas metodi ar rakstāmrīku vai arī tomēr ar taustiņiem.
Jau šodien Latvijas skolu beidzēju rokraksts ir raksturojams kā vienkārši briesmīgs, taču īsziņas tālrunī jaunieši sastāda ar apbrīnojamu veiklību. Tehnoloģijas ikdienā ir integrētas tādā līmenī, ka dators ir neizbēgams teju jebkurā specialitātē, kamēr zīmuli rokās tur visai ierobežots profesiju pārstāvju loks. Pamēģiniet šodien aiziet uz divu stundu lekciju un pierakstus veikt tikai ar pildspalvu! Lielai daļai roka sāks sāpēt jau pēc otrās lapas. Muskulatūra, kas tur rokās spalvaskātu lēnām neizbēgami atrofējas, kamēr mūsu pirksti un apakšdelmu muskulatūra kļūst spēcīgāka, spiežot datora taustiņus tūkstošiem reižu dienā. Turklāt mūsu ar pildspalvu veiktie pieraksti ir bieži jāpārraksta datorā, jāsūta citiem, tādēļ pats papīra pamatmedijs kļūst neefektīvs.
Paredzot vecākas paaudzes sašutumu, atļaujiet uzdot neizbēgamu jautājumu – ja nu tā ir loģiska, neizbēgama un dabīga rakstības evolūcija, kurā spalvaskāts ir tikai viena vai divu gadsimtu sastāvdaļa cilvēces evolūcijas lentes kopskatā? Senie šumeri kala zīmes un to rakstāmlieta bija – kalts. Ķīniešiem ota. Latviešiem rūnu zīmes akmeņos.
Ķīnas un austrumzemju ekonomika un kultūra nenovēršami ienāks mūsu sadzīvē. To diktēs pasaules lielāko IT ražotāju piedāvātās tehnoloģijas. Visticamāk arī mēs latvieši, līdzīgi kā esam iemācījušies savas emocijas e-pasta vēstulēs, īsziņās un "čatos" izteikt pieturzīmju simbolos – dažādos smaidiņos un izsaukuma zīmēs, sāksim aizvietot zināmus vārdus ar simboliem. Tos izvēlēties datorā ar taustiņu kombināciju vai planšetdatorā uz ekrāna būs nesalīdzināmi ātrāk un vieglāk. Vēl jo vairāk, ja ražotāji to piedāvās.