Pie tāda secinājuma nonākuši Kotdivuārā strādājošie zinātnieki, kuri vēroja mūsu tuvāko radinieku - šimpanžu - uzvedību. "Tēviņu panākumi pārošanās partneres lenkšanā divkāršojas, ja viņš dalās ar gaļu," pētījuma līdzautore Kristīne Gomesa no Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta, reģistrējusi un izanalizējusi 262 barības nodošanas gadījumus, varēja droši teikt, ka sieviešu dzimuma būtnes patiešām novērtē dāsnumu un ir ar mieru atmaksāt par to pat ar savu augumu.
Interesanti, ka dažreiz šimpanzes piegādāja pārtiku seksam vēl nenobriedušām mātītēm. Pētnieki pieļauj, ka tā ir ceļa bruģēšana uz panākumiem nākotnē. "Sekss nav obligāti jāsaņem uzreiz, tas var būt kaut kad vēlāk," K.Gomesa žurnālam National Geographic paskaidroja, ka šimpanzes ir pacietīgi. Viņasprāt, tas liecina, ka pērtiķiem piemīt stratēģiskā domāšana, jo tie iegulda pūles, rēķinoties ar darba augļiem nākotnē.
Gaļa šimpanžu ēdienkartē ir retums, jo to diēta pamatā sastāv no augļiem un dārzeņiem. Tomēr reizēm, nomedījot mazākus mērkaķus un sīkos zīdītājus, šimpanzes tiek pie miesas.
Taču ne vienmēr gaļa nonāk līdz adresātam. "Drošākās mātītes un tās, kuras tēviņu klātbūtnē jūtas gana brīvi, pašas tuvosies tam, kura rīcībā ir gaļa, un mēģinās paņemt kādu gabaliņu vai pat uzreiz ēdīs no visa medījuma," K.Gomesa stāstīja, ka tēviņiem nereti jātiek galā ar nekaunīgām un uzbāzīgām pielūdzējām. "Tēviņš vai nu nereaģē un ļauj mātītei ēst, vai arī aiznes gaļu prom. Mātīte uz to parasti reaģē kliedzot, raudot vai aizsvilstoties dusmās," zinātnieces uzskaitītās emociju izpausmes stipri atgādina sieviešu reakciju uz atraidījumu.
Pētniece uzskata, ka šis atklājums var pastāstīt šo to interesantu par mums pašiem. Piemēram, izskaidrot to, kādēļ pirmatnējā kopienā izveicīgākajiem medniekiem bija vairākas partneres vienlaikus un krietns bērnu pulciņš.
Atklājumu netieši var attiecināt arī uz mūsdienu cilvēku pasauli. Dažās kultūrās turīgākiem vīriešiem ir lielākas izredzes apprecēt ciema skaistāko meiteni vai pat vairākas nekā nabadzīgajiem. Arī rietumu kultūrā labāk pelnošie jeb, velkot paralēles ar dzīvnieku pasauli, tie, kuri spēj atnest kvalitatīvāko ēdienu, izpelnās pievilcīgāko pretējā dzimuma būtņu labvēlību.
Antropologs Maikls Gurvens no Kalifornijas universitātes Santabarbarā pētījuma rezultātus dēvē par pārliecinošiem, taču tie raisa viņā jaunus jautājumus. "Ja medības un dalīšanās ar gaļu uzlabo tēviņu panākumus pārošanās jomā, kādēļ tēviņi to nedara biežāk? Ja no lielākas porcijas nav papildu labumu, kādēļ tēviņi nedod tikai minimālo?" zinātnieks ar Discovery News starpniecību publisko viņu pašu interesējošos jautājumus.