1989.gadā Mārtins Flīčmens un Stenlijs Ponss preses konferencē
Jūtas štatā pavēstīja, ka esot apguvuši tā dēvēto auksto
kodolsintēzi. Taču atkārtoti eksperimenti bija neveiksmīgi un abi
elektroķīmiķi krita kaunā. Tagad Pamela Mosjēra-Bosa kopā ar
kolēģiem no ASV kosmosa un jūras kara sistēmu pavēlniecības
apgalvo, ka viņiem izdevies veikt "nozīmīgu atklājumu". Tas esot
nepārprotams pierādījums aukstās sintēzes iespējamībai.
Trīs krāteri
Zinātnieku komanda prezentēja savu panākumu simboliskā vietā - Jūtas štata Soltleiksitijā. Veicot līdzīgu eksperimentu kā savulaik M.Flīčmens un S.Ponss, Kalifornijas zinātnieki esot novērojuši "pēdas, ko pēc sevis atstājuši enerģijas pārbagāti atomi, kas radušies deitērija un tritija atomu sakušanas rezultātā". Eksperimenta rezultātu novērošanai viņi izmantoja parastu daļiņu detektoru, par CR-39 dēvētu materiālu, ko tradicionāli izmanto briļļu lēcu izgatavošanā.
Kad CR-39 bombardē ar uzlādētām daļiņām, materiālā parādās miniatūri trieciena krāteri. Zinātnieki ievietoja ar zelta vai niķeļa katodu savienotus CR-39 paraugus elektroķīmiskā šūniņā, kas bija piepildīta ar pallādija hlorīda, litija hlorīda un deitērija oksīda maisījumu jeb tā dēvēto smago ūdeni. Kad cauri šūnai tika palaists ūdens, pallādijs un deitērijs sāka nogulsnēties uz katoda.
Pēc divām līdz trijām nedēļām zinātnieki materiālā pamanīja dažus nospiedumus. Tās bija trīs 8 mikrometrus platas iedobes. Pētnieki sliecas domāt, ka pēdas palikušas pēc tam, kad enerģijas bagāts neitrons plastikātā sadūries ar oglekļa atomu un sašķaidījis to trīs uzlādētās alfa daļiņās.
Enerģija no jūras
P.Mosjēra-Bosa pavēstīja, ka parastā ķīmiskā reakcijā šādi neitroni nerodas. Viņa uzskata, ka tie izveidojušies uz katoda, kur deitērija un tritija atomi saplūduši cieši kopā. "Manā skatījumā tas ir aukstās kodolsintēzes efekts," žurnālam New Scientist pavēstīja ar darba grupu nesaistītais fiziķis Pīters Hagelšteins.
Netrūkst arī skeptiķu. Piemēram, New Energy Times redaktors Stīvens Krivits, kurš jau gadiem ilgi seko aukstās kodolsintēzes attīstībai, uzskata, ka eksperimenta nozīme ir stipri pārspīlēta. "Fizikā ļoti ātri var ieslīgt fantāziju pasaulē, un tas diemžēl bieži vien sabojā teicamu empīrisko darbu," žurnālists aizrādīja, ka vēl līdz galam neizpētīta atomu reakcija nedrīkst kļūt par pamatu ažiotāžai.
Ja fiziķiem patiešām izdosies apgūt auksto kodolsintēzi, tad cilvēce iegūs gandrīz neizsmeļamu, lētu enerģijas avotu. Kodolsintēze ir atoma kodolu saplūšana, kuras rezultātā rodas enerģija, taču nav radioaktīvu blakusproduktu, kā AES notiekošajās reakcijās.
Enerģijas radīšana notiek, kad divi atoma kodoli saplūst kopā, izveidojot jaunu, smagāku kodolu. To nav viegli panākt, jo parasti abas daļiņas ir vienādi uzlādētas un atgrūžas viena no otras. Tomēr tās spēj saplūst, ja atrodas pavisam cieši blakus.
Elektrību lēti varētu saražot, ja to izdotos izmānīt no ķīmiskās vielas deitērija, kas lielā daudzumā sastopams sālsūdenī.