Līdz ar to kopumā uzņēmumam vakar tika pārskaitīts finansējums aptuveni 9,9 miljonu latu apmērā. Valsts vakar pārskaitīja 5,2 miljonus latu.
Finanšu līdzekļi airBaltic nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.
Aizdevumam airBaltic 30 miljonus latu ir rezervējuši abi akcionāri - Baltijas Aviācijas sistēmas 14 miljonus latu un Latvijas valsts 16 miljonus latu.
SM iepriekš informēja, ka airBaltic akcionāru sapulce ir sasaukta 28.novembrī, kad tiks iecelts sestais padomes loceklis, taču lēmums par amata kandidātu vēl tiek vērtēts un tiks pieņemts līdz akcionāru sapulcei.
Kā ziņots, jaunais airBaltic prezidents Martins Gauss, kurš darbu uzsāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.
Tikšanās laikā ar žurnālistiem viņš apliecināja, ka airBaltic finansiālā situācija ir sarežģīta un viņa prioritāte būs biznesa stabilizācija un kompānijas nolikšana "atpakaļ uz trases".
Jau vēstīts, ka šā gada 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par airBaltic turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Saskaņā ar airBaltic akcionāru vienošanos tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums.