Apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 22.4%

gadā skaidrās naudas apjoms pieauga par 20.6%). Vienlaikus noteicošā loma kopējās naudas apjoma pieaugumā saglabājās noguldījumiem bankās, kuru gada pieaugums sasniedza 41%. Līdz ar to skaidrās naudas daļa plašajā naudā, kur ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos, turpināja sarukt. 2006. gada laikā tā samazinājusies no 20.0% līdz 17.6%.Apgrozībā esošās skaidrās naudas sadalījums pa nomināliem1 025.8 milj. latu jeb 95.5% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējais daudzums ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 6.7%, Ls 10 – 7.4%, Ls 20 – 41.8%, Ls 50 – 6.9%, Ls 100 – 19.7%, Ls 500 – 17.5%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 16.7% (bimetāla divlatnieki – 14.4%, citi – 2.3%), Ls 1 – 46.0%, Ls 0.50 – 13.8%, Ls 0.20 – 7.6%, citas monētas – 1.6–4.7% katrs nomināls.Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknošu – 21.5 milj. Tālāk seko Ls 5 – 13.7 milj., Ls 10 – 7.6 milj., Ls 100 – 2.0 milj., Ls 50 – 1.4 milj. un Ls 500 – 359 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 126.0 un 82.1 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 13.3 milj., Ls 1 – 22.1 milj., Ls 2 – 4.0 milj.Gada laikā visu naudas zīmju daudzums apgrozībā ir pieaudzis, taču atšķirīgi dažādiem nomināliem: visvairāk, par 47.4%, pieaudzis Ls 50 banknošu apjoms, bet Ls 10 apjoma kāpums ir tikai 5.4%, kas ir ievērojami mazāk nekā kopējais skaidrās naudas apjoma pieaugums. Šādas izmaiņas skaidrās naudas struktūrā izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.