Auditoru uzdevums bija izvērtēt situāciju uz Parex bankas pārņemšanas brīdi. PWC nav veikusi bankas darbības un finanšu situācijas pārbaudi pēc bankas jaunās valdes nozīmēšanas 2008.gada 5.decembrī. Visus ziņojumā norādītos riskus jaunā bankas valde jau bija identificējusi tās darbības pirmajās nedēļās un izstrādājusi plānu to novēršanai. Lielākā daļa valdes kompetencē esošo jautājumu šobrīd atrisināti, informē Parex banka.
Auditoru ziņojumā norādīts, ka 2008.gadā pastāvēja risks, ka bankai būs nepieciešama papildus likviditāte, t.i. papildus depozīti no Valsts Kases, ja pastāvēs starpība starp ienākošo naudas plūsmu no kredītu atmaksas un klientu depozītu izņemšanu saskaņā ar maksājumu grafikiem.
Kā zināms, Valsts Kase 2008.gadā ir sniegusi atbalstu bankai, kā arī banka ved pārrunas ar sindikātiem, kuri saskaņā ar esošajiem līgumiem 2009.gadā ir tiesīgi pieprasīt bankai izsniegto kredītu atmaksu. Iepriekš bankas biznesa modelis bija balstīts uz īstermiņa resursu pieejamību, kas ļāva bankai iepriekšējos gados vienlaicīgi strauji augt un labi pelnīt. Vēsturiski bankas likviditātes nodrošināšanai izmantots vērtspapīru portfelis, kurš globālās ekonomiskās krīzes rezultātā kļuva praktiski nelikvīds un zaudēja savu vērtību. Likvīdu līdzekļu nepieejamība kopā ar depozītu apjoma samazināšanos izraisīja bankas likviditātes krīzi. Depozītu izņemšana ir pakāpeniski mazinājusies, gan salīdzinot ar 2008.gada decembri un novembri, gan arī - 2009.gada janvāri un 2008.gada decembri.
Ziņojumā arī norādīts, ka uz 2008.gada 30.novembri banka nebija izveidojusi pietiekamus uzkrājumus „šaubīgajiem” kredītiem. Kopš bankas jaunās valdes stāšanās amatā 2008.gada 5.decembrī nepieciešamie uzkrājumi ir rūpīgi izanalizēti un izveidoti. Papildus tam šobrīd auditorkompānija Ernst & Young veic bankas 2008.gada finanšu pārskatu revīziju, kuru plānots pabeigt 2008. gada 31.martā un tā fiksēs Bankas stāvokli uz 2008.gada 31.decembri. Papildus izveidotie uzkrājumi nosaka nepieciešamību palielināt bankas kapitālu, lai banka varētu pilnvērtīgi atjaunot uzticama sadarbības partnera statusu attiecībā pret klientiem un citām bankām.
Auditori arī norāda, ka būtiska daļa no kredītportfeļa ir kredīti, kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Saskaņā ar bankas politiku, ja klients - kredīta ņēmējs, veic savlaicīgu kredīta atmaksu, kā arī netiek mainīti kredīta nosacījumus, kredīta darbības laikā netiek prasīti papildus kredīta novērtējums, tādejādi, vērtējumi, kas ir bankas īpašumā un bija iegūti izsniedzot kredītu, varētu neatspoguļot precīzu šī brīža ķīlas vērtību. Jāņem vērā, ka, izsniedzot kredītu, bankā tika prasīts klienta līdzfinansējums, kā arī kredīta termiņa laikā jau ir notikusi kredīta atmaksa.
Tāpat ziņojumā teikts, ka būtiska daļa no kredītņēmējiem un piesaistītajiem depozītiem ir no ārpus Eiropas Savienības valstīm, kuras arī ir smagi skārusi ekonomiskā krīze. Bankas politika līdz šim paredzēja aktīvu sadarbību ar šiem klientiem risku diversifikācijas dēļ, kā arī lielākām peļņas iespējām. 2007.gada 31.decembrī Bankai bija 25% saistību (ieskaitot depozītus) un 16% izsniegto kredītu no ārpus Eiropas Savienības valstīm. Ņemot vērā, ka bankai nebija plaša filiāļu tīkla ārpus Latvijas, kas ļautu apkalpot privātklientus un mazos un vidējos uzņēmumus, šie pārsvarā ir lieli korporatīvie klienti, kuri ir izveidojuši relatīvi augstu kredītu un depozītu koncentrāciju attiecīgajos bankas portfeļos. Šie koncentrācijas līmeņi gan atbilst FKTK noteiktajām prasībām.