Atteikumu mazāk
"Tagad pērk tie, kas tam rūpīgi gatavojās," tā šodienas kredītņēmējus raksturo SEB bankas kreditēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Elza Zandersone. Viņa stāsta, ka tie pārsvarā ir klienti ar regulāriem, pierādāmiem un labiem ienākumiem, kuri esošo situāciju nekustamā īpašuma tirgū izmanto, lai par pieņemamu cenu iegādātos sen kāroto mājokli sev vai, piemēram, bērniem vai vecākiem. Situācija izdevīga arī no tā viedokļa, ka līdz ar cenu kritumu pirmajā iemaksā tagad ir jāmaksā mazāka naudas summa. Pēc kredītiem patlaban vēršas tie, kuri pirkumu plāno jau sen, tāpēc arī atteikumu procents ir kļuvis mazāks, uzsver E.Zandersone.
Savukārt Swedbank hipotekāro kredītu nodaļas speciālists Jānis Paiders krīzes laika vidējo kredītņēmēju zīmē šādi: mājokļu iegādes darījumu vidējās summas patlaban veido ap 30 tūkstošiem eiro, un klienti vairumā gadījumu izvēlas lētākos mājokļus "vecajās" mājās.
Taču nav tā, ka pie kredīta patlaban var tikt tikai tie, kam ienākumi ir augsti, saka banku pārstāvji, atgādinot: galvenais, lai klients savas algas apmēru varētu pierādīt ar Valsts ieņēmumu dienesta izziņu (kas pēdējos mēnešos daudziem gan ir kļuvis par problēmu) un lai klienta kredītmaksājumi mēnesī "nenoēstu" vairāk kā 40% no algas.
Vairs nav drošākie
Nordea bankā šī prasība pēdējā laikā gan kļuvusi stingrāka: limits ir samazināts līdz 35%, apliecina Nordea hipotekārās kreditēšanas attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis. Arī maksimāli iespējamo finansējumu mājoklim Nordea samazināja no 90 līdz 85%, saka R.Gūtmanis, piebilstot, ka banka jau sen ievēro konservatīvu kredītpolitiku.
E.Zandersone uzsver, ka ļoti uzmanīgi tiek vērtētas esošās klienta parādsaistības: parasti par hipotekārā kredīta nemaksātājiem kļūst tie, kuriem tas nav vienīgais aizņēmums. Izvērtējot kredīta pieteikumu, pievērš uzmanību klienta paradumiem un finanšu disciplīnai, piemēram, uzkrājumu veidošanai, uzsver E.Zandersone.
Izskatot kredīta pieteikumu un klienta maksātspēju, būtisks faktors ir arī iepriekšēja sadarbība ar banku un vai uz to tiek pārskaitīta alga, savukārt teic Swedbank pārstāvis J.Paiders.
Dalījuma "drošas" un "nedrošas" nozares bankām neesot — katrs gadījums tiekot vērtēts individuāli, un galvenais arguments joprojām esot VID izziņa par algas apmēru. Taču, kā atzīst, piemēram, Swedbank pārstāvis, ir mainījusies attieksme pret valsts sektorā nodarbinātajiem. "Valsts iestādēs strādājošie vēsturiski vienmēr tika ierindoti drošāko kredītņēmēju segmentā. Tagad situācija ir mainījusies, un šos klientus izvērtējam tieši tāpat kā citās nozarēs strādājošos," saka J.Paiders.
Strauji vērtību nezaudēs
Vai šis nemierīgais laiks ir piemērots, lai pirktu dzīvokli uz kredīta? "Kāpēc ne?" atbild banku pārstāvji. Kaut gan krietni pieaugušas banku pievienotās likmes, ir krities Euribor, turklāt arī nekustamā īpašuma cenas ievērojami sarukušas. Pirkt mājokli šajā situācijā ir mazāk riskanti arī no tā viedokļa, ka iegādātais objekts noteikti tik strauji nezaudēs vērtību, kā tas noticis ar 2007.—2008.gadā pirktajām mājām un dzīvokļiem.
"Ir grūti prognozēt, kurā mirklī cenas sasniegs zemāko robežu, bet skaidrs ir tas, ka jau tagad ir iespējams iegādāties mājokļus ar daudz labākiem nosacījumiem. Ieguvēji būs tie, kuru ienākumi atļauj patlaban paņemt kredītu mājokļa iegādei," uzsver R.Gūtmanis.
J.Paiders savukārt saka: ja salīdzinātu mājokļa iegādes kredīta maksājumu par diviem līdzīgiem dzīvokļiem, kas iegādāti atšķirīgos laikos — viens pirms pusotra gada, bet viens tagad, likmju pieauguma dēļ lielu atšķirību kredīta maksājumā nebūtu. Tikmēr R.Gūtmaņa aplēses liecina, ka kopējā likme kredītņēmējam patlaban ir izdevīgāka nekā pirms gada.