"Atgādinām, ka 2011. gada 30. novembrī Latvijas Krājbanka (LKB) pārņēma valdījumā BAS debitoru parādus un noteica, ka jebkādi maksājumi, ko veic BAS, ir jāizdara tikai un vienīgi uz LKB norādīto kontu. Tas ir labi zināms gan Satiksmes Ministrijai, gan airBaltic. Līdz ar to, pat pie labākās gribas, BAS nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne airBaltic, ne citos kontos," skaidro BAS valdes locekle.
Viņa norāda arī, ka lai arī BAS uzskata, ka tai piederējušo airBaltic akciju atņemšana, kuru īstenoja LKB kopā ar SM kā šo akciju pircēju, ir nelikumīga, BAS nevar nepildīt LKB uzliktos ierobežojumus arī attiecībā uz jaunu akciju iegādi un to apmaksu, turklāt ņemot vērā līdzšinējo LKB un Satiksmes Ministrijas rīcību, visticamāk, tiklīdz BAS, neievērojot LKB aizliegumus, būtu apmaksājis airBaltic jaunās emisijas akcijas, tās tiktu atkal brutāli atņemtas.
"Acīmredzot, tirgus nav gatavs finansēt airBaltic, neskatoties uz 99,9 % kapitāla piederību Latvijas valstij," secina BAS valdes locekle.
I. Piterniece valsts ieguldījumu airBaltic salīdzina ar nacionālās aviokompānijas prezidenta Martina Gausa reiz vadīto Ungārijas aviokompāniju Malev, kurai pēc valsts atbalsta saņemšanas Eiropas Komisija pieprasīja atmaksāt valsts sniegto finanšu atbalstu un kura šobrīd jau ir bankrotējusi.