Pūce atzīmē, ka kredītdēvēji uzņemas arvien lielākus riskus, nākot pretī patērētājiem, tajā pašā laikā arī kredītņēmēji bieži vien uzņemas jaunas saistības. „Kad runa ir par patērētāju riskiem, galvenais, lai viņiem būtu pieejama pilna apjoma un adekvāta informācija, līdz ar to mēs vienmēr aicinām klientus uzmanīgi lasīt līgumus un novērtēt saistības, kuras uzņemas kredītņēmējs,” saka J.Pūce, piebilstot, ka no valūtas riska un procentu likmju riska patērētājs jebkurā gadījumā nav atbrīvots. „Piemēram, ņemot eiro kredītu ar mainīgo procentu likmi, personai, kura dzīvo Latvijā un ienākumus saņem latos, jāsaprot, ka viņa uzņemas gan valūtas, gan arī procentu likmju riskus, jo mainoties procentu likmei, kredītņēmēja maksājums pieaugs,” min piemēru J.Pūce.
Cits pēc formas, taču identisks pēc būtības risku sadalījuma variants ir saistīts ar risku uzņemšanos valsts valūtas devalvācijas gadījumā, kas iepriekš atrunāts līgumā, ko paraksta kredītiestāde un kredītņēmējs. „Šajā gadījumā kredītņēmējs uzņemas devalvācijas risku, kas pēc būtības ir tas pats, kas valūtas svārstību risks. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir analizējis līguma punkta, saistīta ar devalvāciju, atbilstību patērētāju tiesībām un nav izteicis pretenzijas,” skaidro J.Pūce, piebilstot, ka Latvijā šī prakse jau plaši tiek pielietota slēdzot ilgtermiņa līgumus, piemēram, priekšlīgumus par dzīvokļu iegādi nākotnē vai īres līgumus.
„Svarīgi arī, lai šāda prakse netiktu pārprasta – mēs negribam norādīt, ka drīz notiks lata devalvācija. Es ticu Latvijas ekonomikai, Latvijas Bankas pārdomātajai politikai lata stabilizācijas saglabāšanā un eiro ieviešanai pie pašreiz noteiktā lata kursa. Tajā pašā laikā jebkuram atbildīgam finanšu starpniekam ir jāievēro gan regulējošo institūciju, gan investoru noteiktās prasības valūtas riska ierobežošanai. Ļoti svarīgi, ka patērētājam šodien ir iespēja apzināti izvēlēties, kādus riskus viņš ir gatavs uzņemties: lielākus riskus, maksājot mazāk par kredītiem eiro valūtā, vai arī mazākus riskus, maksājot vairāk par kredītiem latos,” norāda J.Pūce, atzīmējot, ka BIG tāpat kā lielākā daļa banku un citu finanšu pakalpojumu sniedzēju, kuri kredītresursus piesaista ārpus Latvijas, izdevīgākus nosacījumus piedāvā eiro piesaistītiem kredītiem.
Papildus informācija:
Juris Pūce
AS „Baltijas Izaugsmes Grupa”
Valdes priekšsēdētājs
Tālr. 67508875
e-pasts: [email protected]