Viņš pauž viedokli, ka Lietuva nav pietiekami operatīvi sniegusi nepieciešamo informāciju Latvijas kolēģiem, kas ļautu sekmīgāk risināt Snoras meitas bankas Latvijā - Krājbankas - līdzekļu atgūšanas jautājumus.
"Ja runājam par uzraudzības iestāžu komunikāciju, tad jāatzīmē, ka šajā pārrobežu gadījumā komunikācija, maigi sakot, nav izrādījusies laba. Es būtu gribējis savlaicīgi saņemt no Lietuvas kolēģiem lielāka apjoma un precīzāku informāciju," akcentē Brazovskis.
No atbildīgo Lietuvas amatpersonu teiktā netieši varēts izsecināt, ka par Snoras problēmām "kaut kāds ziņojums atnācis" jau 11.novembrī. "11.novembris tomēr nav 16.novembris, un tās piecas dienas tomēr būtu bijušas kritiski svarīgas. Jau tad būtu pajautājuši par [Krājbankas] korespondentkontiem - un līdz ar to situācija izrādītos pavisam citāda. Tad sākumā nebūtu uzlikti ierobežojumi, bet bankas norēķini tiktu pārtraukti uzreiz, Latvijas Krājbankā iekšā tiktu ielaists FKTK pilnvarnieks un tiktu gaidīts administrators. Reālajos apstākļos, kuros bijām nokļuvuši, rīkojāmies saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, kas nemitīgi ienāca," Latvijas finanšu tirgus uzraugu rīcību skaidro Brazovskis.
Viņš apstiprina, ka FKTK par 16.novembra Lietuvas Centrālās bankas lēmumu apturēt Snoras darbību uzzinājusi neilgu brīdi pirms publiska paziņojuma par to.
Lūgts komentēt, kādi iemesli bija minimālajam iepriekšējas paziņošanas laikam - neuzticēšanās Latvijai vai arī nolaidība -, FKTK vadītāja vietnieks uzsver: "Grūti pateikt, kādi bija viņu racionālie, emocionālie un citi apsvērumi. To nav izdevies noskaidrot. Bet tas noteikti neatbilst tām vadlīnijām, ko pēdējā gada laikā ir sūtījusi gan Eiropas Komisija, gan Eiropas Banku uzraudzības aģentūra: gan par to, kā jādarbojas tā saucamajām uzraugu kolēģijām, kas uzrauga pārrobežu aktivitātes, gan par to, kā vispār jārisina krīzes situācijas. Man šķiet, ka te nav sanācis īsti labi."