ECB paaugstina EUR bāzes procentu likmi no 4% uz 4,25%

Ja atceramies, ka ECB monetārās politikas mērķis ir cenu stabilitāte, tad sasummējot augstāk minētos faktorus, ECB šodienas lēmums galīgi nav pārsteigums un atklātais jautājums šobrīd ir, kas notiks tālāk – vai būs arī turpmāki bāzes likmes palielinājumi. Eonia mijmaiņas kontraktu darījumi šobrīd rāda, ka finanšu tirgus dalībnieki sagaida līdz gada beigām vēl vienu bāzes likmes palielinājumu līdz 4.50% un lielākā daļa sagaida vēl vienu 2009. gada pirmajā ceturksnī. Domājams, ka tas, vai un cik likmes palielinājumi vēl būs, būs atkarīgs no ekonomikas izaugsmes rādītāja – jo ātrāk un straujāk samazināsies Eirozonas IKP, jo mazāka ir iespēja, ka ECB turpinās paaugstināt EUR bāzes procentu likmi. Trišē kungs arī norādīja, ka ir nepieciešama detalizēta pirmo divu ceturkšņu Eirozonas IKP detalizēta analīze, lai izvērtētu ekonomiskās izaugsmes turpmākās tendences. Katrā ziņā ekonomikas izaugsmes samazināšanās šobrīd ir pat nepieciešama, jo tas palīdzētu kontrolēt inflācijas gaidas. Ivita Asare, Nordea Latvija Resursu piesaistes departamenta vadītāja: “Ko šīs izmaiņas EUR bāzes procentu likmē nozīmē Latvijas rezidentiem, kas kopsummā EUR valūtā ir aizņēmušies vairāk kā 16 miljardus EUR. Izmaiņas tieši pašā EUR bāzes likmē šodien ļoti lielu ietekmi uz eiro kredītu ņēmēju maciņiem neatstās, jo jau tagad tirgū nauda ir krietni dārgāka par ECB bāzes likmes līmeni. Paskatieties grafikos, kā uzvedas, piemēram, 5 gadu fiksētā eiro procentu likme. Pēc 4.9% atzīmes sasniegšanas pagājušā gada jūlijā, kredītu krīzes ietekmē nākamā pusgada laikā tā slīdēja lejup un šā gada februārī sasniedz 3.9% - zem EUR bāzes procentu likmes līmeņa. Savukārt 3 mēnešu Euribor procentu likmes uzvedībā bija vērojamas pilnīgi pretējas tendences. 3 mēnešu likmes pieaugums nebija saistīts ar gaidām par likmes kāpumu, bet bija tirgus dalībnieku savstarpējās neuzticības un pieaugošā pieprasījuma sekas. Kredītu krīzes rezultātā naudas tirgū strauji pasliktinājās likviditāte, pieauga risks un tirgu ar savu iesaistīšanos mēģināja glābt centrālās bankas. Drīzāk šis ir kārtējais brīdis, kad mēs varētu atgādināt kredītņēmējiem, sekot līdzi savu saistību procentu likmei un procentu maksājumu lielumam, un konsultējoties ar banku speciālistiem, izvēlēties piemērotu brīdi procentu likmes fiksēšanai uz ilgāku laiku. Pieaugošais pieprasījums pēc eiro (pieaug ikmēneša maksājumi par kredītiem, plus negatīvā tirdzniecības bilance, u.c.) Latvijas valūtas tirgū arī atspoguļojas EURLVR valūtas kursa izmaiņās šī gada pēdējo mēnešu laikā.” Nākošās centrālo banku sanāksmes ir paredzētas sekojošos datumos: 10. jūlijā - Anglijas CB (prognozes ir par GBP bāzes likmes saglabāšanu 5% līmenī), 17. jūlijā – Latvijas Banka (prognozes ir par LVL refinansēšanas likmes saglabāšanu 6% līmenī), 5. augustā – Amerikas CB (prognozes ir par USD bāzes likmes saglabāšanu 2% līmenī) un 7. augustā – atkal ECB.Papildus informācija:Ivita Asare, Resursu piesaistes departamenta vadītāja, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 274, [email protected];Andris Lāriņš, Nordea Markets vadošais finanšu eksperts, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 286, [email protected];Dagnija Stuķēna, Sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 265, mob.: 29 470 708, [email protected].