Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Eiropas akciju tirgiem paredz izaugsmi

Globālās ekonomikas konjunktūra, kuras svaru kausi pēdējos ceturkšņos nosvērušies par labu straujākai Eiropas ekonomikas attīstībai un līdz ar to arī kompāniju peļņas pieaugumam, liek izvirzīt viedokli par to, ka tieši šis reģions kļūs par ienesīgāko uz pasaules investīciju kartes.

Arī pēdējais gads Eiropas akciju tirgiem bijis visai veiksmīgs. Tā, piemēram, Brexit noskaņās dzīvojošā Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 gada laikā audzis par 11%, savukārt Vācijas fondu tirgus veselības barometra DAX bultiņa norāda uz izaugsmi aptuveni ceturtās daļas apmērā. Izaugsme ir arī eirozonas perifērijā, kur, piemēram, Spānijas akciju tirgus indikators IBEX 35 pakāpies līdzīgā tempā kā Eiropas finanšu lokomotīves Vācijas akciju tirgus indekss. 

Peļņa un noskaņojums

DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis teic, ka viņa bankas skatījumā akciju tirgos vislabākos rezultātus līdz gada beigām varētu uzrādīt tieši Eiropas reģiona akcijas. Tam par labu liecinot vairāki faktori – kopš Francijas prezidenta vēlēšanām politiskie riski mazinājušies, uzņēmēju un investoru pārliecība par nākotni atrodas tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Arī uzņēmumu peļņas rezultāti otrajā ceturksnī bija pārsteidzoši labi, un prognozes liecina, ka arī turpmākos ceturkšņos Eiropas uzņēmumu peļņa uz akciju varētu pieaugt pat par 20%, salīdzinot ar gadu iepriekš. "Nevar arī aizmirst, ka jau ilgāku laiku Eiropas akcijas ir vēsturiski lētas, salīdzinot ar ASV akcijām. Pēdējo mēnešu naudas plūsmas uz Eiropas akciju tirgiem liecina, ka investori ir gatavi šo starpību mazināt," tirgus nianses ieskicē Rullis. 

Bankas un auto

Komentējot akciju izaugsmi konkrētos tautsaimniecības sektoros, Rullis piebilst, ka Eiropas patērētāju noskaņojums atrodas augstā līmenī un tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt patēriņa sektora akcijas, it īpaši autoražotājus un kompānijas, kuras darbojas ceļojumu un izklaides industrijā. "Visticamākais, labi klāsies arī finanšu sektora kompānijām, it īpaši bankām, kuras iepriekšējo gadu laikā daļu no savas peļņas izmaksāja dažādos regulatora piespriestos sodos. Kamēr sodu apjoms sāk mazināties, tikmēr patērētāju un uzņēmēju jauno kredītu apjomi turpina pieaugt, kas kombinācijā ar augstākām procentu likmēm ļauj bankām uzlabot savu pelnītspēju," skaidro Rullis. 

Viņaprāt, banku sektora akcijām par labu liecina arī šī sektora vērtspapīru relatīvais lētums. Proti, pēdējā gada laikā, pēc dažādām novērtējuma metodēm, tas, pēc eksperta teiktā, ir bijis pārliecinoši lētākais akciju sektors Eiropā. Arī Nordea banka šo pašu iemeslu dēļ uztur paaugstinātu reģionālo īpatsvaru par labu Eiropas akciju tirgiem, teic bankas Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Viņš piebilst, ka finanšu sektora akciju cenas Eiropā gada laikā piedzīvojušas būtisku pavērsienu, – pieaugums no zemākā punkta gada laikā ir aptuveni 50%. Tomēr novērtējums joprojām saglabājas pievilcīgs. 

"Likmju pieaugums, kas aizkavējies un, iespējams, palēnām sācies tagad kopš jūnija beigām, stimulēs sektora akciju pievilcīgumu. Nedaudz garākā perspektīvā, visticamāk, esam tuvu brīdim, kad arī Eiropas Centrālā Banka, sekojot ASV Centrālajai bankai, sāk apsvērt soļus monetārās politikas normalizēšanai. Tas veidos likmju pieauguma tendenci. Itālijā un Spānijā joprojām notiek cīņa ar krīzes sekām, bet ar rekapitalizācijas un apvienošanās darījumiem tirgus arī šajās valstīs tiek lēnām sakārtots," secina Nordea eksperts. Kā negatīvu faktoru attiecībā uz Eiropas akciju tirgus konjunktūru viņš min eiro vērtības pieaugumu.  

"Sektoru griezumā nedaudz palielinātu īpatsvaru uzturam cikliskajiem sektoriem, t. i., tiem, kuru finanšu rādītāji strauji uzlabojas ekonomikas pieauguma fāzē, – tehnoloģijām, finansēm, ražošanai," konjunktūru raksturo Krūmiņš. Viņš piebilst, ka globālā tendence, kas vērsta uz nelielu likmju pieaugumu, atbalsta finanšu sektoru. 

"Tomēr pēdējā laikā nedaudz vājākas ekonomikas attīstības temps ASV un līdz šim salīdzinoši labāks akciju cenu izaugsmes sniegums līdzšinējā periodā liek būt piesardzīgiem attiecībā uz pārmērīgu uzsvaru šiem cikliskajiem sektoriem. No citiem sektoriem paaugstinātu īpatsvaru saglabājam veselības aprūpei – novērtējums ir pieņemams, un peļņas izaugsme saglabājas augsta," situāciju ieskicē Nordea eksperts. 

Viņš teic, ka mazāks ieguldījumu īpatsvars ir atvēlēts tiem sektoriem, kas var ciest no procentu likmju pieauguma, un tie ir sabiedriskie pakalpojumi un telekomunikācijas. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumu novērtējumi kopumā ir pieņemami, tomēr uzņēmumu peļņas tendences ir nepārliecinošas, tirgū ir pastāvīgs spiediens uz cenām, piebilst Krūmiņš.

Priecēs arī Āzija

Pozitīvu sniegumu līdz gada beigām varētu uzrādīt arī jaunattīstības tirgi, it īpaši Āzijas reģions. Indijas un Ķīnas ekonomikas izaugsme turpina saglabāties sešu septiņu procentu robežās, un ilgtspējīgu attīstību nodrošinās finanšu tirgus liberalizācija, kā arī virkne politisko reformu, uzskata Rullis. Krūmiņš piebilst, ka attīstības tirgos ir būtiskas reģionālās atšķirības, tomēr ekonomikas pieaugums pasaulē uztur uzņēmumu peļņu labā līmenī un akciju novērtējumi ir relatīvi pievilcīgāki attīstības tirgos nekā, piemēram, ASV. 

"Āzijā uzņēmumu peļņai ir spēcīga kāpuma tendence, piemēram, Ķīnai visam gadam ir ļoti augsta pieauguma prognoze – 17%. Indija turpina reformas, kuras tirgus pārsvarā novērtē pozitīvi. Vājāk izskatās Krievija saistībā ar šogad zemākām naftas cenām un Brazīlija kārtējā korupcijas skandāla dēļ. Tomēr tirgus novērtējums gandrīz visos attīstības tirgu reģionos ir pieņemams un pievilcīgs, salīdzinot ar globāliem indeksiem," vērtē Nordea finanšu eksperts.

Vērts piebilst, ka pasaules akciju tirgi izaugsmes fāzē atrodas jau kopš 2009. gada marta un šajā laika posmā uzrādījuši visai cienījamu izaugsmes tempu. Piemēram, Volstrītas smagsvara jeb ASV fondu tirgus lielo kompāniju indeksa Dow Jones Industrial Average vērtība šajā laika posmā kāpusi par 230%. Turklāt šī indeksa vērtība patlaban atrodas apmēram par 45% augstāk nekā pirmskrīzes laika vēsturiskajā maksimumā, kurš tika sasniegts 2007. gada oktobrī. Arī pārējo pasaules akciju tirgus lielo indeksu sniegums pēckrīzes periodā bijis visai cienījams, vienlaikus apsteidzot arī reālās ekonomikas tempus. Tas liek būt uzmanīgiem, sevišķi vēl tāpēc, ka centrālās bankas pamazām raugās monetāro politiku maiņas virzienā, kas nozīmē, ka kredītresursi var kļūt dārgāki un vērtspapīru tirgū var ieplūst mazāk naudas, nekā ierasts līdz šim, kas nozīmē arī tirgus konjunktūras iespējamo maiņu.

Vērtējot akciju tirgus norises globālā kontekstā, sevišķi uz jau iepriekš panāktā snieguma rēķina, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs  Andris Lāriņš izvēlas visai piesardzīgu toni. Viņš atgādina, ka šobrīd procentu likmes joprojām ir ļoti zemas, dažas centrālās bankas turpina pirkt obligācijas un plūdināt tirgū naudu, akciju tirgus indeksi sasniedz jaunus rekordus, jaunus globālos rekordus sasniedz arī parāda līmeņi.  Runājot potenciālās akciju tirgus virzības kontekstā, viņš teic:  "Izskatās, ka joprojām pastāv pircēju tirgus. Uz urrā iet daudzi jaunuzņēmumi, liela ažiotāža ir par finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, bet kurš no šiem uzņēmumiem patiesībā spēj noturīgi ilgtermiņā ģenerēt peļņu, un kurš maksā dividendes? Kaut kad jau reālu naudu arī investori gribēs redzēt savā kontā, un tad rodas jautājums, kur, piemēram, būtu jādodas Nasdaq indeksam tuvākā pusgada, gada vai divu gadu laikā," retoriski spriež Lāriņš. 

Pēdējā gada laikā lielā mērā uz tehnoloģiju un farmācijas sektora kompāniju akciju cenu svārstībām orientētais ASV akciju tirgus indekss Nasdaq Composite audzis par 26%, tādējādi nokļūstot finanšu instrumentu tirgus ienesīguma topa augšgalā. 

"Der atcerēties seno teicienu "augstu kāps, zemu kritīs", un Nasdaq indeksam pieredze citur nav jāmeklē, pietiek ar paša piedzīvojumiem no 1999. līdz 2001. gadam. Nervozitāte tirgū ir vērojama, jo Nasdaq indekss 9. un 12. jūnijā piedzīvoja lielāko divu dienu kritumu kopš decembra pērn," uzsver Lāriņš un turpina, "kad arvien vairāk nākas dzirdēt, ka izaugsme uzņem tempu, un ja vēl padomus par investīcijām nākas bieži dzirdēt uz ielas, der atcerēties neseno pieredzi. Pēc ilgstoša cenu kāpuma agri vai vēlu jābūt kritumam, jābūt korekcijai. Kad šī korekcija būs un vai tā izraisīs nākamo krīzi, es nezinu, bet der par to padomāt un meklēt iespējamo risinājumu, kā no cenu korekcijas izvairīties. Ja krīzes nebūs – ļoti labi, ja būs, tad labāk būt gatavam."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses