Pēc viņa teiktā, situācija nostabilizēsies, kā tam jābūt, un nebūs šķērssubsīdiju. "Piemērs. Ja persona ir mūsu klients ar KASKO polisi, tā gandrīz nekad nevērsīsies tās kompānijas atlīdzību daļā, kurā būs vainīgās personas polise. Tā zina, ka daudz ērtāk, vienkāršāk un drošāk ir saņemt atlīdzību par KASKO no mums. Tā kā mums ir jāstrādā ar atlīdzību lietām, ar kurām mums nebūtu jāstrādā, KASKO cena ir augstāka, un mēs pēc tam regresā ejam pie kompānijām par OCTA lietām. Absurdumam kādā mirklī jāpazūd," saka apdrošinātāja pārstāvis.
Viņa teiktais arī liecina, ka nākamgad sadārdzināsies veselības apdrošināšana. Patlaban notiekot pārrunas ar galvenajiem sadarbības partneriem, kas arī redzot ekonomisko situāciju un meklējot iekšējās rezerves. Ja iepriekš cenu kāpumi bija pat 25%, nākamajam gadam viņi skatoties, kā pacelt cenas mazāk.
Savukārt attiecībā uz īpašuma apdrošināšanu viņš izsakās atturīgi, norādot, ka patlaban viss mainās pa minūtei. "Te ir divi faktori, kas strādā pretēji, grūti teikt, kurā punktā tie radīs līdzsvaru. Viens ir celtniecības izmaksu sabremzēšanās un tas, ka beidzot varam izvēlēties celtnieku, kas novērsīs sekas. Otrs - kas ir noticis ar vidējā būvobjekta kvalitāti. Pēdējā laika ugunsgrēki ir bijuši remontētās mājās, nevis tajās, kur remonts nav bijis 30 gadu."
Vērtējot riska apdrošināšanas tirgu, A.Morozovs pauž viedokli, ka ar desmit spēlētājiem tas joprojām ir sadrumstalots. Viņaprāt, spēlētāju skaits vēl ruks. Savulaik, deviņdesmito gadu beigās, bija 26 kompānijas, no kurām palikušas "desmit ar pusi, viena ir kopadrošināšanas sabiedrība, ļoti specifisks gadījums". Esot grūti prognozēt nākotni - cik, bet, viņaprāt, tirgū varētu būt sešas, no kurām četras spēlē globālāk un divas - ļoti specifiskās nišās. Nākamā tendence esot tāda, ka šīs sešas nedarbotos tikai Latvijā, bet visā Baltijas tirgū, četras - visās trijās valstīs, divas - vienā vai divās.