"Mums būs jāliberalizē strādnieku iebraukšana Latvijā. Mums vajadzēs mazliet vienkāršot iebraukšanas procedūru. Pašreiz tā ir ārkārtīgi birokrātiska, un tur ir iesaistītas bez maz vai padsmit iestāžu, caur kurām notiek visa saskaņošana," intervijā aģentūrai BNS sacīja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (Latvijas Pirmā partija/"Latvijas Ceļš").
Ministrs gan norāda - ja turpināsies straujš ārvalstnieku pieplūdums, būs jādomā par minimālo latviešu valodas zināšanu standarta izveidi.
"Ja mums turpināsies darbaspēka pieplūdums, mums [Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam] vajadzētu kopīgi ar valsts iestādēm sadarboties, lai iebraucējiem izstrādātu metodoloģiju un kursus latviešu valodas apguvei - ja cilvēks brauc strādāt uz Latviju, tad ir jānosaka kaut kāds minimums zināšanu, lai viņš varētu sazināties latviešu valodā," klāstīja Kastēns.
Viņš arī uzskata, ka valdībā nepieciešams "nopietns dialogs" ar dažādu nozaru asociācijām, lai tās veiktu aprēķinus, kādi speciālisti Latvijā trūkst, un, tikai uz tiem balstoties, valdība var pieņemt konkrētus lēmumus saistībā ar ārvalstu strādnieku ieplūšanu.
"Bet es gribētu redzēt šo migrāciju nevis klasiskajā izpratnē, kad šeit pārceļas ar ģimenēm, bet drīzāk kā cirkulāro migrāciju, kad tiek dots konkrēts laiks uzturēšanās atļaujai - vai tie būtu trīs vai pieci gadi, tas vēl jāizlemj, un tad pēc naudas sapelnīšanas Latvijā cilvēki varētu dodas uz savu mītnes zemi," stāstīja ministrs.
Kastēns arī norādīja, ka Latvijai vajadzētu mācīties no citu valstu pieļautajām kļūdām. "Lai nebūtu tā, ka to naudu, ko mēs iegūstam ekonomikā, mums pēc tam jātērē, piemēram, noziedzības apakrošanai," viņš teica.
Ministrs gan nepiekrita apgalvojumam, ka līdz ar ārvalstu darbaspēka ieplūšanu varētu pieaugt noziedzības līmenis.
"Ja mēs iebraukšanas apstākļus atvieglotu konkrētai cilvēku grupai, piemēram, ceļu inženieriem, no kaut kādām konkrētām valstīm, ieviešot kvotu sistēmu, es neticu, ka, maskējoties par ceļu inženieriem, valstī ieplūdīs milzīgs skaits noziedzinieku," Kastēns skaidroja.
Ministrs pavēstīja - lai arī ārvalstnieku skaits gada laikā ir dubultojies, Integrācijas sekretariāts vēl nav sācis konkrēta politikas dokumenta izstrādi.
"Ar nākamo gadu sekretariāts apsaimniekos Eiropas integrācijas fonda līdzekļus, un iesākumā mēs nodarbosimies, visticamāk, ar izglītojošu darbu, lai iebraucēji zina savas tiesības," pastāstīja Kastēns. "Pirmie soļi būs izglītojošie darbi, ja patiešām parādīsies ģimenes ar iebraucējiem, pašlaik faktiski ir tikai vīrieši darba spējīgā vecumā, tad, protams, mums būs jādarbojas arī ar izglītības sistēmu un jāorganizē dažādi semināri un kampaņas, lai šo iebraucēju bērni iekļautos Latvijas izglītības sistēmā," viņš klāstīja.