Lēmums par kredītu ikvienam jāpieņem racionāli

Tomēr, lai ekonomiskā labsajūta nepārvērstos katastrofā, kā tas notika pagājušās desmitgades beigās, ir jāņem vērā, ka straujš algu kāpums parasti nav ilglaicīga parādība, tāpat vērts aplēst, cik lielu daļu no ienākumiem veido ar aizdevumiem saistītie maksājumi pie nosacījuma, ja algas kāpums apstājas.

Bez straujiem kāpumiem

Komentējot pašreizējo ekonomikas situāciju, kompānijas SIA Fontes Vadības konsultācijas Pētījumu grupas vadītāja un valdes locekle Anta Praņēviča izsaka viedokli, ka tik slikts ekonomiskās izaugsmes cikla noslēgums ar tādām negācijām, kā bija pēc tā dēvētajiem treknajiem gadiem, Latvijai šoreiz varētu izpalikt. Eksperte vērš uzmanību uz divām būtiskām niansēm – bankas kreditēšanā ir kļuvušas daudz piesardzīgākās un arī algu pieauguma tempi ir ievērojami lēnāki nekā "treknajos gados". "Šogad prognozējam salīdzinoši strauju algu pieaugumu – tas varētu sasniegt 6–8%. Tomēr tas ir maz, ja salīdzinām to, piemēram, ar 2007. gadu, kad, pēc Fontes datiem, vidējā darba samaksa pieauga par 21%, vai 2008. gadu, kad izaugsme sasniedza 22%," atšķirības ieskicē Praņēviča. 

Savukārt runājot par nākotni, viņa prognozē, ka darba samaksas pieauguma temps pakāpeniski samazināsies. Pēc ekspertes vērtējuma, 2020. un 2021. gadā algu kāpums varētu sasniegt 3–5% gadā. Taču tas vienalga būs salīdzinoši strauji uz Eiropas Savienības kopējā fona, kur algu pieauguma temps sasniedz vidēji 2–3% gadā. 

Teiktais par potenciālajām darba samaksas pārmaiņām un līdz šim vērojamā aizdevumu dinamika attiecībā uz komercbanku sektoru vedina domāt, ka tāda iestigšana kredītu valgos kā iepriekšējā desmitgadē mums nedraud. Aizdevuma ņemšana ir individuāla rakstura, taču prognozējams, ka, ekonomiskajai izaugsmei apstājoties, Latvija nepiedzīvos mājsaimniecību maksātnespēju vilni. Acīmredzot krīzes situācijās no tā izvairīties neizdosies, tomēr pilnīgi noteikti ir iespējams maksātnespēju un bankrota viļņa apmērus samazināt, racionāli domājot un rīkojoties katram individuāli ar savām finansēm.

Nebojāt nervus

"Svarīgākais ir apzināties, ka aizņēmums būs arī jāatdod un tā atdošanai nevajadzētu bojāt garastāvokli. Ja kredītā iegādātā lieta mazāk priecē, nekā sāpina kredīta atmaksa, tad šāds pirkums nav jāveic un kredīts nav jāņem," uzskata Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Tāpat viņš vērš uzmanību uz to, ka šobrīd, zemo procentu laikmetā, ir būtiski izvērtēt, vai kredīta atmaksa būs paveicama arī pie augstākām likmēm. Proti, jāveic neliels tā dēvētais finanšu stresa tests, kas notiek ar ģimenes finansēm tad, ja procentu likme ir augstāka, jo šāds zemo procentu laikmets var nevilkties mūžīgi. 

Līdzīgi spriež arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš pievērš uzmanību tam, ka kredītspēju ietekmē ne tikai ienākumi, bet arī izdevumi. Tas skar ne tikai personiskos tēriņus, bet arī ģimenes izdevumus. Plānojot ilgtermiņa saistības, svarīgi ņemt vērā potenciālās izmaiņas un riskus, kas saistās arī ģimenes pieaugumu, veselību un citus apstākļus.