Melngailis: interese nav tikai alga

Kāpēc pieņēmāt izaicinājumu strādāt Parex bankā? Vai ar Lattelecom, kur valsts īpašnieks, nepietika?

Pirmā reakcija bija noraidoša. Tas, kas mani pārliecināja — šī situācija ir krietni atšķirīgāka nekā Lattelecom. Man galvenais jautājums — vai par Parex likteni lems tikai valdība, vai arī citas ieinteresētas puses, kas uzņemas atbildību. Lattelecom gadījumā tā bija zaudēta iespēja kaut ko izdarīt. To neviens neuzzinās, vai risinājums, ko es piedāvāju, būtu bijis pareizais. Šajā gadījumā vairs nevar kļūdīties, un valdībai ir arī jāatskaitās Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un citiem, kas vēl varētu ienākt Parex bankā kā īpašnieki, piemēram, ja ienāk Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Otrs apstāklis — es sapratu: ja kāds jau piektdien vai sestdien neiet bankā vadīt un sākt komunicēt ar klientiem un darbiniekiem, situācija bankā var ļoti strauji pasliktināties. Laiks rādīs, cik man labi izdosies, bet, ņemot vērā šos apstākļus, domāju, ka varētu mēģināt novest situāciju līdz stabilizācijai.

Kas noticis jūsu pirmajā darba nedēļā?

Pats galvenais jautājums ir noturēt klientus un darbiniekus un nodrošināt, ka bankas aktīvi ir cik vien droši var būt šajos tirgus apstākļos. Un arī meklēt finansējumu, kas aizvietotu depozītus, kas izgājuši no bankas kopš neskaidrības sākums pirms diviem mēnešiem.

Cik uz šo brīdi aizplūdis? Pēdējais aktuālais cipars bija 500 miljoni aptuveni uz jūsu atnākšanas brīdi.

Nav tā, ka bankā stāv nauda un tā vienkārši aizplūst. Nauda ienāk un nauda iziet — katru dienu ir starpība. Kopš jaunās valdes iecelšanas [aizpagājušajā] piektdienā depozītu neto samazinājums ir 50 miljoni. Pirms nedēļas svārstības bija lielākas, jo uzlika ierobežojumus [naudas izņemšanai un pārskaitījumiem] — tie, uz kuriem šie ierobežojumi neattiecās, izņēma [naudu]. Ikdienas starpība bija krietni lielāka. Šobrīd situācija ir daudz labāka — svārstās robežās starp astoņiem un 15 miljoniem latu dienā.

Vai bankai izdodas piesaistīt jaunus klientus?

Jā.

Vai tagad var pateikt, kas izņēma naudu no bankas?

Gan rezidenti, gan nerezidenti — proporcionāli.

Kas bija šie nerezidenti? Bijušā akcionāra Kargina paziņas? Un kāpēc? Jo Krievijā iet sliktāk un vajadzīga nauda, vai vairs neticēja?

Es varu tikai vispārīgi raksturot klientu uzvedību.

Kādā mērā naudas atplūde bija mērķtiecīgi organizēta?

Mēs to nezinām, to varētu drīzāk prasīt Karginam un [otram bijušajam īpašniekam] Krasovickim vai iestādēm, kas tādu lietu izvērtē. Bet arī viņiem ir aizliegts runāts par bankas klientiem.

Kā beidzās sarunas ar ERAB?

Viņi veica sākotnējo izpēti, kāda ir situācija bankā, kādi ir bankas rādītāji —[šo] piektdien viņi plāno pieņemt lēmumu, vai veiks ieguldījumu izpētes veikšanā, kas varētu prasīt mēnesi vai pusotru, lai izvērtētu situāciju bankā un valdība sāktu runāt par to, uz kādiem nosacījumiem viņi varētu ienākt kā akcionāri. Bet viss liecina, ka viņiem ir interese.

ERAB parasti ir finanšu, ne stratēģiskais investors. Par kādu kapitāla daļu ir runa?

Viņi parasti iegulda līdz 25% un grib diezgan lielas bloķēšanas tiesības akcionāru līgumā. Neizslēdzu, ka viņi varētu ienākt kopā ar kādu stratēģisku investoru. No valsts puses skatoties, jo ātrāk banka atgriežas privātā sektorā, jo labāk — valsts saņem atpakaļ savu naudu un bankai pašai, tā kā tā līdz šim strādājusi kā privāta iestāde, ir jāstrādā privātās rokās. Tātad ERAB loma var būt dažāda atkarībā no tā, kas notiek nākamo divu mēnešu laikā.

ERAB ir piedāvājis kādu stratēģisko investoru?

Vēl ne. Viņi tikai pieļauj iespēju, ka tas tā var notikt. Nākamā lieta, pie kā mēs tagad ļoti intensīvi strādāsim, ir stratēģisko investoru meklēšana un piesaiste. Mums būs paralēli jāstrādā pie vairākiem scenārijiem. Mēs vēl nezinām, kā iespējamie investori skatās uz banku, uz kādiem nosacījumiem viņi ir gatavi pirkt akcijas. ERAB [iesaiste] varētu samazināt risku jebkuram investoram.

Pārdošanas konsultants tiks sameklēts tad, kad būs skaidrība par ERAB?

Pārdošanas konsultants tiks meklēts, sākot jau ar pirmdienu, izveidota komisija, ko es vadu un kur piedalās Hipotēku banka. Paredzu, ka mēs pirmdien vienosimies, ka meklēsim starptautiski atzītu konsultantu, kas palīdzētu investora meklēšanā, jo es neizslēdzu iespēju, ka šie darījumi var notikt ļoti ātri. Ja parādās kāds pircējs, kas jau janvārī gatavs ieguldīt bankā — jo ātrāk, jo labāk. Un ja tas ir pieņemams valdībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un SVF.. Ar vai bez ERAB — tas būtu vienošanās jautājums. Ir arī pieteikušies pircēji — neminēšu, no kurienes. Interese ir pietiekami liela, bet kamēr mēs netiekam pie sarunām, grūti pateikt, cik nopietna.

Premjers ir teicis, ka banku nepārdos austrumu investoram. Vai jums  ir izteikti kādi ierobežojumi, kam drīkst vai nedrīkst pārdot banku?

Nē. Šobrīd nav. Visticamāk, pircējiem būs iespēja pieteikties, un jebkurš var pieteikties, un daži jau ir pieteikušies. Tad valdībai būs jāvērtē piedāvājums. Mūsdienās, kur ir globāla ekonomika, ir neiespējami dalīt reģionus. Ko nozīmē austrumi, rietumi.

Runājot par pircējiem, kas jau pieteikušies. Vai ir tādi, kas Latvija vispār vēl nav?

Jā. Ir arī tādi.

Vai DnB Nord banka arī ir pieteikusies?

Es nezinu, neesmu ar viņiem runājis.

Par bankas cenu droši vien patlaban ir pāragri runāt, bet vismaz aptuveni iezīmējiet, kā tā var veidoties. Vai tas atkal būtu divi lati pluss saistības plus maksa par atbalstu utt.? Vai arī valsts te varētu nopelnīt?

Patlaban te ir tik daudz apstākļu, kas nosaka bankas vērtību, ka ir neiespējami paredzēt nosacījumus. Cena, piemēram, var  būt atkarīga no tā, vai valsts kaut ko garantē, vai ERAB tur ir vai nav, vai mums izdodas nostabilizēt naudas plūsmu, kurā brīdī pārdošana notiek, vai tas ir rīt vai pēc diviem mēnešiem utt. Ja runa ir par tuvāko nākotni, es domāju, ka valdība negribētu apsvērt ideju par nosacījumiem, kad valsts nesaņem visu savu naudu atpakaļ. Teiksim, ne mazāk par trim latiem un visām saistībām. Mans mērķi ir saglabāt un palielināt bankas vērtību un izraisīt pēc iespējas lielāku investoru  interesi.

Vai tiek izskatīta iespēja banku pārdot pa daļām, teiksim kaut kādus meitasuzņēmumus pārdodot atsevišķi?

Es noteikti uzskatu, ka, lai iegūtu labākos nosacījumus, nevajadzētu tagad ierobežot jebkādu potenciālo pircēju loku, kas piesakās. Tāpēc, es domāju, pirmais plāns ir nodrošināt, lai banka atgriežas pie darbības, kāda tā bija pirms diviem mēnešiem, lai mums ir laiks izdomāt, kā stratēģiski vislabāk attīstīt banku un kā to pārdot. Es neizslēdzu, ka to, kā mēs organizēsim banku pārdošanai, daļēji noteiks pircēji. Jo pircēji var pieteikties uz visu banku, viņi var pieteikties uz daļu bankas. Tāpēc arī mēs pārdošanas konsultantu gribam piesaistīt uzreiz, lai iegūtu labākos nosacījumus. Tāpēc mums jāsaprot, ko pircēji grib, lai mēs saglabājam bankas vērtību un nepieņemam kādus radikālus reorganizācijas lēmumus, neņemot vērā viņu vēlmes, jo pircēji jau ir tie, kas diktē nosacījumus. Sarunas ar pircējiem notiks vienlaikus ar bankas stratēģisko plānu attīstību.

Bet, piemēram, Parex ir nodomu līgums par Šveices bankas pārdošanu Krājbankai. Vai tas paliks spēkā?

Par mūsu līgumiem es nekomentēšu. Šobrīd nav nekādu plānu pārdot bankas aktīvus vai meitasuzņēmums līdz brīdim, kamēr mēs būsim kopīgi ar akcionāriem izvērtējuši situāciju. Nekādus lēmumus bez akcionāru piekrišanas es arī nepieņemšu, iešu uz Hipotēku un zemes banku, uz valdību ar priekšlikumu un tad viņi lems, ko darīt.

Līdz šim valdība ir bankai aizdevusi 400 miljonus latu. Cik vēl vajadzēs?

To noteiks divi apstākļi. Precīzu ciparu nevar pateikt, jo mēs nevaram paredzēt, kā reaģēs mūsu noguldītāji. Kad es runāju par to, ka situācija stabilizējas, tas nozīmē, ka kopējā summa, ko mums vajadzēs, svārstīsies. Īstermiņā mums ir svarīgi, ka bankai ir likviditāte, lai mēs varam izpildīt savas īstermiņa saistības. Pēc visām neskaidrajām ziņām pēdējo trīs nedēļu laikā neto pozīcija katru dienu ir bijusi negatīva — vairāk cilvēki izņem, nekā ieliek. Es personīgi ļoti daudz laika esmu veltījis, runājot ar lielākajiem klientiem — gan rezidentiem, gan nerezidentiem, kuros apstākļos viņi ir gatavi atgriezties un ielikt te naudu. Daudzi klienti ir teikuši, ka tajā brīdi, kad mēs varēsim paziņot, ka būs finansējums no Zviedrijas vadības, kas segtu to brīdi kopš SVF memoranda noslēgšanai līdz viņi reāli iedos naudu Latvijai, viņi ir gatavi ielikt bankā naudu, ko agrāk izņēma. Tā vajadzība varētu būt pavisam neliela, bet klientiem ir svarīgi saprast, ka mums ir iespēja tikt pie naudas gadījumā, ja notiek neparedzētas lietas un daži klienti aiziet. Lai mēs būtu pilnīgi droši, ka varam [noturēties] ar esošu negatīvu, varētu pat teikt — pesimistisku scenāriju, līdz gada beigām mums vajadzētu līdz 200 miljoniem latu. Ja šonedēļ noguldītāji liek naudu atpakaļ bankā, varbūt mums vispār nevajadzēs naudu. Otrs jautājums — cik mēs prasīsim aizņemties no valdības. Aizdevuma summa būs lielāka, nekā mums vajag — šobrīd mēs domājam prasīt starp 400 un 500 miljoniem eiro, lai katru dienu mums un klientiem nav jādomā, vai tiksim pie līdzekļiem.

Vai aizdevuma saņemšanas gadījumā varētu atcelt ierobežojumu naudas izņemšanai?

Ierobežojumi varētu būt ne ilgāk kā līdz jūnijam. Mēs darīsim visu, lai tos noņemtu ātrāk, bet tas nav tik mūsu, bet arī akcionāru un regulatora lēmums. Bet to darīs tikai tajā brīdi, kad mēs saprotam, ka risks, ka bilance varētu strauji izmainīties, pazudīs.

No kurienes valdība dabūs naudu? Zviedrijas?

Šobrīd iet sarunas par to, ka Zviedrijas valdība aizdos Latvijas valdībai, lai segtu to laikaposmu no šābrīža līdz tam brīdim, kad SVF varēs pieņemt lēmumus un sākt īstenot programmu, kas, cik saprotu, notiks līdz gada beigām.

Valdība par kredīta piešķiršanu lems šonedēļ?

Es ceru.

Daļa no SVF naudas tiks izmantota Parex atbalstam. Vai zināms. Kāda būs konstrukcija?

Mēs sāksim ar pirmo kredītu [no Zviedrijas], tad skatīsimies, kāda palīdzība būs nepieciešama uz priekšu un kurā brīdī. To varētu ietekmēt arī tas, vai un kad ienāks ERAB kā akcionārs. Ja viņi ienāk ātrāk… Tas varētu samazināt naudas summu, kas mums būtu jāprasa no valdības.

Mazie akcionāri varēs saglabāt daļas bankā? Ņemot vērā to, ka ir lieli valdības, citu valdību, SVF u.c. aizdevumi.

Mazākuma akcionāriem ir tiesības, kas izriet no likuma. Par šo jautājumu patlaban notiek sarunas starp akcionāriem. Protams, šādās situācijās ir bažas par to, ka kāds iegūtu kādu labumu no valsts palīdzības.

Valdība runā par to, lai atpirktu šīs akcijas?

Šis ir viens no būtiskiem jautājumiem, kas tiek apspriesti starp visām pusēm, kas ir iesaistītas un varētu iesaistīties, protams, arī ERAB politika ir nodrošināt, lai viņu palīdzība nenonāk tiem, kas…

Cik lielā mēra mazo akcionāru tiesības varētu ietekmēt Parex pārdošanu?

Viņiem ir ierobežotas tiesības. Bet es negribētu sīkāk iedziļināties, tas ir akcionāra, valsts jautājums.

Kā veicas sarunas ar sindikātiem?

Pirmais solis bja panākt, lai sarunas tiktu ievadītas profesionālā gaisotnē. Pēdējās nedēļās sindikāts ir uzrunāts no vairākām pusēm — no jaunā, ienākošā akcionāra — valsts — puses, no bankas puses — tā bija viena problēma. Es ierosināju jau pirmdien izdot rīkojumu par darba grupu sarunām — lai ir pilnīgi skaidrs, kas pārstāv Parex. Līdzīgi sindikāts organizējis sevi, lai viņiem būtu vienota pārstāvniecība, jo tur ir iesaistītas ļoti daudzas bankas, nepieciešamas pilnvaras utt. Viņi arī mums apliecinājuši, ka neveiks nekādas straujas darbības, lai mēs varētu sarunas novadīt mierīgā ceļā. Līgumos ir vairāki nosacījumi, un viņiem ir iespējas rīkoties. Sarunas sāksies pirmdien. Mums ir divi mērķi — novadīt sarunas, lai bankai būtu labākie iespējamie nosacījumi, un lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. Jau vasarā—rudens sākumā, kad Zviedrijas bankas sāka saņemt palīdzību no savas valsts, radās jautājums — Parex bankai  nav šis valsts atbalsts, ir sindicētie kredīti — ar to sākās nedrošība. Ceru, ka līdz gada beigām mēs vienosimies, bet ne par katru cenu. Mēs, protams, gribam maksāt mazāk un vēlāk. Viņi grib, lai mēs maksājam vairāk un ātrāk. Mēs centīsimies darīt visu, lai panāktu abām pusēm pieņemamu risinājumu. Bet domāju, ka arī viņiem ir pietiekami liels iegansts ātrāk novest sarunas līdz beigām, jo arī viņi saprot, ka uz viņiem gulstas atbildība, ka viņu rīcība varētu negatīvi ietekmēt banku un tad arī viņu iespējas saņemt līdzekļus samazinās.

Galvenais sarunās ir — par kādu cenu viņi nākamgad pārkreditēsies?

Jā.

Ja cena būs apmierinoša, visi 775 miljoni eiro tiks pārfinansēti?

Jā, bet ir ļoti daudzi iespējami iznākumi. Ja mums ir aizdevums no valsts un ja naudas plūsma ir pozitīva, ir lielas izredzes, ka banka atgūs uzticību un depozīti ienāks — mēs tad varētu izlemt: kas ir izdevīgāk. Šajos jautājumos ļoti palīdz SVF netiešais atbalsts.

Kā jūs patlaban vērtējat bankas vērtspapīru portfeli?

Ja bankai ir iedots laiks strādāt un stabilizēties, tad šos aktīvus var vērtēt ilgtermiņā. Protams, ja kāds ir spiests savu dzīvokli vai mašīnu vai vērtspapīrus pārdot rīt, tad cena, protams, būs krietni mazāka nekā ilgtermiņā.

Bet vai jūs varat pateikt, par cik Parex vērstpapīru portfeļa vērtība ir samazinājusies?

Parex portfelī nav spekulatīvi vērtspapīri, tās nav spekulatīvas akcijas kaut kādos mazos uzņēmumos. Gandrīz puse ir Latvijas valsts vērtspapīri, pārējie ir augstākā reitinga vērtspapīri.

Runājot par bankas kredītportfeli, cik liels īpatsvars tajā ir tā sauktajiem sliktajiem kredītiem?

Mans pirmais iespaids ir, ka mūsu kredītportfelis nav ne par mata tiesu sliktāks par jebkuras citas lielas bankas kredītportfeli. Tas drīzāk ir labāks. Kā jebkurai bankai arī mūsu portfeļa vērtību, protams, ietekmē tas, kā mēs prognozējam nekustama īpašuma tirgus attīstību. Taču kopumā slikto kredītu īpatsvars, kas attiecas uz nekustamajiem īpašumiem, mūsu portfelī ir mazāks nekā ir citās lielās bankās. Parex kredītu daļa ir ļoti rūpīgi veidota, ir nodrošināts, ka klientiem ir naudas plūsma, juridiski viss ir kārtībā. Šī ir ļoti svarīga atšķirība, jo ļoti daudz bankas ļoti formāli piegāja kredītu izsniegšanai: ja ir nekustamais īpašums, kura vērtība ir 100%, tad aizdeva 90%. Te tā pieeja nav bijusi tāda, kredītu izsniegšanas process ietvēris arī ļoti rūpīgu klienta biznesa, naudas plūsmas izvērtēšanu, ķīla ir sekundārs jautājums.

Parex, piemēram, izsniedzis kredītu Latvijas pastam. Tur situācija arī ir ļoti sarežģīta. Vai nav risks, ka šo kredītu būs grūti dabūt atpakaļ?

Nu, es nezinu, kurā valstī, kur valstij pieder pasts, ir ļauts tam bankrotēt. Tā kā, no bankas puses raugoties, domāju, ka šis kredīts ir samērā drošs.

Vai ir jau skaidrs, kas būs bankas auditors un veiks tās padziļināto izpēti (due diligence)?

Patlaban tas vēl nav zināms, notiek aptauju par izpildītāju, kurš to darīs.

Vai tas varētu būt līdzšinējais bankas auditors?

Nē. Šobrīd, manuprāt, tam jābūt kādam citam, kas nav esošais bankas auditors, jo izpēte tiek veikta pēc valdības lēmuma par valsts kļūšanu par akcionāru. Es arī ļoti gaidu šīs izpētes rezultātus, man arī jāsaprot, ko es vadu.

Vai situācija kādā jomā varbūt ir sliktāka nekā jūs, nākot strādāt, domājāt?

Jāsaka, ka esmu patīkami pārsteigts. Par situāciju bankā, par bankas vērtspapīru portfeli, jo, ja mēs varam skatīties kādu trīs gadu perspektīvā, man šķiet, ka tur nav tik liels risks. Pats galvenais ir, ka visi darbinieki ir  ļoti lojāli un grib, lai banka izdzīvo.

Jaunā valde ļoti rūpīgi iesaistās kredītu izsniegšanas un pagarināšanas procesā. Tuvākajās dienas mēs izdosim bankas ētikas kodeksu, mēs arī vērtēsim visas IT sistēmas. Šobrīd viss liecina, ka banka strādā un darbinieki arī, ja mums izdosies nostabilizēt situāciju, ir gatavi strādāt un cīnīties.

Vai jūsu vienīgā interese bankā ir alga?

Pirmā motivācija, kad piekritu, bija tas, ka saprotu, ka kaut kas ir jādara un situācija jāstabilizē. Protams, alga ir viena lieta. Esam runājuši ar akcionāriem, ar valdību, arī ar ERAB, ka ir jānodrošina, ka vadībai būs kaut kāda motivācija bankas pārdošanā saglabājot vērtību. Tas attieksies arī uz citiem bankas vadības locekļiem, tai skaitā — uz maniem kolēģiem no Riga capital, kuri iesaistīti bankas krīzes menedžnemtā. Vienošanās par to gan vēl nav panākta. Ja būs garš process, kurā mums jāpārvalda šī situācija, tad varētu būt runa par kādu prēmiju par pārdošanu, bet tas būtu pie rezultāta, kad visi, kas ir ielikuši naudu, būs kaut ko nopelnījuši.

Vai jūs bankas vadībā varētu palikt arī tad, ja banku pārņem piemēram, kāda Ziemeļeiropas banka?

Tas būs no viņiem atkarīgs. Es te redzu ļoti lielas iespējas attīstīt esošo biznesu. Šis ir viens rets Latvijas uzņēmums, kas ir starptautisks, ar galveno mītni Rīgā. Es šo iespēju nespēju izmantot Lattelecom, centīšos to izdarīt ar Parex.

Vai jums atkal būs priekšlikums par privatizāciju?

Nē, nē. Nebūs.

Vai ASV fondam Blackstone, kuru piesaistījāt Lattelecom privatizācijai, varētu būt interese par Parex?

Visticamāk, ka ne. Jebkādā scenārijā pircējam jābūt tādam, kas bankai var piesaistīt finanšu līdzekļus, un tā var tikai būt liela banka, ar laiku redzēsim — kura.

Kā redzat, kad banka varētu darboties kā normāla privātbanka?

Mēs turpinām darboties kā normāla komercbanka. Grūti pateikt, kad būs konkrēti pircēji. Patlaban uz šo jautājumu nav iespējams precīzi atbildēt, tas būs atkarīgs no piedāvājumiem. Par kaut kādu cenu jau jebkurš būtu gatavs pirkt, bet — vai šie nosacījumi būs pieņemami akcionāriem? Šaubos, ka valsts pieņems  piedāvājumu, kur tai būtu kādi zaudējumi

Dienā, kuras vakarā kļuvāt par bankas  prezidentu, Vecrīgas viesnīcā tikāties ar Karginu. Vai aizvadītajā nedēļā notikušas vēl citas tikšanas abiem bijušajiem bankas akcionāriem?

Ejot uz šo darbu, vienojos ar valdības  pārstāvjiem, ka man ir jātiekas ar bijušajiem bankas akcionāriem, lai, pirmām kārtām, noskaidrotu, kāda ir situācija bankā. Es tikos arī šonedēļ (intervija notika sestdien — red.), un tuvākā laikā plānoju atkal tikties, jo ir vairāki jautājumi, kas man ir radušies par bankas klientiem, citām operatīvām lietām. Tā kā man pagaidām būs regulāri ar viņiem jātiekas. Mums ir noteikums, ka no bankas puses esmu vienīgais, kurš runā ar bijušajiem akcionāriem. Tiekos ar abiem bankas īpašniekiem. Bet es nedrīkstu runāt par mūsu sarunu saturu, viņi abi ir bankas klienti.

Vai redzat kur bankas pārņemšanas procesā bijusi TP «tēva» Andra Šķēles loma, par ko tiek runāts kuluāros? Vai esat ticies ar viņu?

Nē. Man šķiet, es viņu pēdējoreiz satiku pirms gada Spīdolas balvas ceremonijā. Es nekādu saistību ar Šķēli neesmu jutis. Un, kā teicu, viens no maniem apsvērumiem, piekrītot vadīt banku, bija tas, ka es saprotu, ka ļoti liela loma būs SVF un ka šie turpmākie lēmumi, kas tiks pieņemti par pārdošanu, līdzekļu piesaisti, bankas darbību, ļoti rūpīgi tiks uzraudzīti no bankas akcionāru puses un arī akcionāru kreditoru puses.

Tas nozīmē, ka tieši starptautisko finanšu institūciju iesaistīšanas bija viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc piekritāt kļūt par bankas vadītāju?

Jā, es sapratu, ka šai krīzes situācijā jebkādas politiskas attiecības nevar būt. Kas notika pirms tam — to jūs varat prasīt bijušajiem īpašniekiem, politiķiem. No šī brīža uz priekšu es neredzu vietu runām par politiku.

«Trešais iemesls», kāpēc valdība pārņēma banku, bija atsevišķu tajā strādājošo vadības locekļi neētiska rīcība. Vai šie cilvēki joprojām strādā bankā?

Es nevaru to sīki komentēt. Kā zināt, no [aizpagājušās] sestdienas bankai ir jauna valde. Ir vadības cilvēki, kas aizgājuši no bankas. Tur, kur bija jānodrošina papildus uzraudzība, mēs esam nomainījuši vadītājus. Darām visu, lai novērstu, lai uz priekšu nekas tāds nenotiktu.

Vai tie, kas aizgāja varētu būt tie ar neētisko rīcību?

Varētu būt. Bet es nevaru komentēt sīkāk tieši par konkrētiem gadījumiem.

Vai bankā tiks samazinātas izmaksas?

Ir izveidota komiteja no struktūrvienību vadītājiem, lai izvērtētu iespējas nekavējoties samazināt izmaksas.

Vai ir runa par darbinieku atlaišanu, mārketinga izmaksu samazināšanu?

Neiet runa tikai par darbiniekiem. Tas varētu būt arī citas lietas. Ir jāvērtē, visas iespējas samazināt izmaksas. Mums ir jāturpina strādāt un jāturpina veikt arī mārketingu, lai piesaistītu klientus. Mūsu konkurenti, protams, tagad mēģina pārvilināt mūsu darbiniekus. Izmaksas mēs izvērtēsim ļoti operatīvi, bet es tagad uzreiz nevaru konkrēti atbildēt. Svarīgākais ir nodrošināt bankas likviditāti un stabilitāti.