Nav pamata ļauties panikai finanšu krīžu laikā

Šobrīd mēs piedzīvojam periodu, kad jauniem finanšu satricinājumiem esam vistuvāk visā laika periodā pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Arī pasaules tautsaimniecība uzrāda bremzēšanās pazīmes, kas uzskatāmi liecina, ka situācija var visai kardināli mainīties, ja salīdzinām to ar iepriekšējo gadu pozitīvo noskaņojumu, kam bija raksturīgs lielāks investīciju risks finanšu instrumentu tirgū. 

Pensiju pārvaldnieki laikrakstam Diena teic, ka pensiju plānu maiņa ir samērā viegli izdarāma, turklāt ir bez maksas, tomēr arī aicina ļoti rūpīgi izvērtēt, vai to patiešām ir nepieciešams darīt. Komentējot minēto jautājumu par to, kad klientiem var rasties iespaids, ka par pensiju pārvaldnieka maiņu tiek ieturēta komisija, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš teic, ka par pensiju otrā līmeņa plānu vai pārvaldnieka maiņu no klientiem netiek ieturētas nekādas komisijas maksas. 

"Šādas komisijas neietur ne Swedbank, ne arī kāds cits tirgus dalībnieks. Var gadīties, ka pārpratumi rodas, kad sajauc komisijas maksu ar pensiju plāna pārvaldīšanas maksu, jo par līdzekļu ieguldīšanu krājējs pārvaldniekam ļauj paturēt noteiktu maksas daļu. Taču tā nav komisijas maksa," komentē Stepiņš. Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz to, ka pensiju otrā līmeņa komisijas maksa patlaban ir noslīdējusi līdz dažām procentu desmitdaļām gadā. Salīdzinājumam – vēl pirms dažiem gadiem tā vidēji sasniedza 1,5–2%. Vienlaikus ieguldījumu pārvaldnieki iesaka ļoti rūpīgi izvērtēt to, vai pensiju plāna maiņa patiešām ir nepieciešama, jo, baidoties no īstermiņa mīnusiem, klients mēdz nepareizi novērtēt tirgus konjunktūru un piedzīvot patiešām lielus zaudējumus.

SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds uzsver, ka pensiju plāni būtiski atšķiras – sākot no samērā mierīgiem plāniem, kas neiegulda akcijās, līdz visai dinamiskiem plāniem, kas var ieguldīt akcijās līdz pat 75% no aktīviem. "Katram plānam ir savi mērķi – mierīgāko plānu uzdevums ir saglabāt jau uzkrāto kapitālu, savukārt citu plānu uzdevums ir ilgtermiņā kapitālu palielināt, neskatoties uz lielākām vērtības svārstībām īstermiņā," skaidro SEB eksperts. 

Viņaprāt, būtiskākais kritērijs plāna izvēlei ir klienta vecums – jo vairāk gadu līdz pensijas vecumam, jo aktīvāku (augstāka riska) plānu var izvēlēties. Savukārt, ja pensijas vecums jau ir pavisam tuvu, ieteicams izvēlēties plānu ar mazāku risku.  Jāņem vērā, ka svārstības finanšu tirgos notiek katru dienu, tāpēc to ietekmē noteikti nevajadzētu izvēlēto plānu mainīt katru dienu. Pēc finanšu tirgus eksperta domām, pensiju plānu ieteicams mainīt tad, kad mainās vecumposms. 
 

Sadzīvot ar cikliem

Brīžos, kad situācija finanšu tirgos sāk pasliktināties, iedzīvotāji nereti domā, ka nepieciešams veikt kādas darbības, lai viņu pensiju līdzekļi būtu lielākā drošībā. Tomēr prakse rāda, ka ne vienmēr tā notiek. Darbība, kas pēc iedzīvotāju domām varētu būt orientēta uz pensiju uzkrājumu līdzekļu pasargāšanu, ir naudas pārvietošana no aktīvā pensiju plāna (tajos ieguldījumu vērtības pieaugums orientēts uz investīcijām akciju tirgū) uz konservatīvu pensiju plānu, kura investīcijas ir orientētas uz obligācijām un t. s. cietajiem fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem. Brīžos, kad akciju cenas biržās sāk kristies, lielie investori (tostarp arī pensiju fondi) naudu sāk pārorientēt uz obligāciju tirgiem, un šo parāda vērtspapīru cena tad piedzīvo kāpumu. 

Tomēr problēma, kas saistīta ar ierindas iedzīvotāja darbībām ap pensiju fondiem, ir atziņa, ka krīzes sākšanos un beigšanos ir visai grūti paredzēt, līdz ar to, mēģinot izlēkāt līdzi tirgus svārstībām, var nonākt vēl lielākos zaudējumos. 

Pārorientējot līdzekļus no aktīvā uz konservatīvo plānu krīzes laikā, ieguldītājam sākotnēji var izdoties nopelnīt, un šis process var turpināties pat vairākus mēnešus, tādējādi radot zināmu komforta sajūtu, taču vienlaikus tā var palaist garām brīdi, kad tirgus konjunktūra mainās. 

Turklāt pat profesionāliem ieguldījuma speciālistiem sākotnēji ir visai grūti saprast, vai pēc ilgstoša iepriekšējā tirgus krituma tas piedzīvo nelielu pozitīvu korekciju, vai arī tirgus atrodas jaunas vispārējas augšupejas sākuma posmā. To nezina arī ierindas ieguldītājs, kurš savus ieguldījumus ir pārnesis no aktīvā plāna uz konservatīvo, un, redzot, kā akciju cenu kritumu nomaina jau divciparu procentu izteiksmē mērāms kāpums, viņam iepriekšējā gandarījuma vietā var rasties nožēla, jo, sarēķinot sava ieguldījuma plusus un mīnusus, viņam var nākties secināt, ka finanšu atdeve konkrētajā brīdī ir ar mīnusa zīmi. Turklāt, ja pārorientēšanās atpakaļ uz aktīvo plānu ir pārāk aizkavējusies, var nākties sadzīvot pat ar tādiem zaudējumiem, kurus vispār ir grūti vai pat neiespējami atpelnīt. Vienlaikus ir jāpiebilst, ka arī aktīvo pensiju plāni ir sabalansēti un Latvijā nav tādu pensiju plānu, kuros ieguldījumu apjoms tieši akcijās sasniegtu 100% apjomu. Būtībā tie lielākā vai mazākā mērā atkarībā no tā, cik aktīvs ir pensiju plāns, ir atšķaidīti ar ieguldījumiem jau minētajos fiksēta ienesīguma finanšu instrumentos.

Ja runā par pensiju plānu maiņu, tad varbūt pozitīvs var būt scenārijs, ka ieguldītājam, kuram vēl netuvojas pensionēšanās laiks, brīdī, kad cenu kritums biržā ir noticis jau pusgadu vai gadu, ir izdevīgi pāriet no konservatīvā uz aktīvo plānu, jo akciju cenas tobrīd ir ievērojami nokritušās un šādā gadījumā gan ir iespēja tikt pie finanšu atdeves, jo, ja palūkojamies uz pasaules fondu tirgus vairāk nekā simt gadu ilgstošo vēsturi, tad redzams, ka cenas vienmēr ir tiekušās sasniegt jaunus vēsturiskos maksimumus. Vienīgais izņēmums šobrīd ir Japāna, kuras akciju tirgum tā arī nav izdevies atgūt sava biržas indeksa Nikkei visai astronomiskās vērtības, kas tika sasniegtas XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.