Nerezidentu noguldījumu ietekme Latvijā pēdējos gados augusi, sasniedzot 1,9% no IK

gadā veidojusi 0,7% IK, bet arī teorētisko ietaupījumu, kas gūts lētāka nerezidentu noguldījumu finansējuma izmantošanas rezultātā.Tiek norādīts, ka Latvijā paliekošie nerezidentu noguldījumi veido būtisku un salīdzinoši lētu finansējuma avotu vairākām Latvijas bankām — aplēstais maksimālais izmaksu pieaugums gadījumā, ja šie noguldījumi tiktu aizvietoti ar alternatīviem finansējuma avotiem, bija 140 miljoni latu.Minētajā laika posmā nerezidentu noguldījumu pieauguma temps palēninājās, un tas tiek skaidrots ar plašu rezonansi guvušajām aizdomām par vairāku Latvijas banku saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Savukārt īstenotie stingrie pasākumi šādu līdzekļu legalizācijas novēršanai ir mainījuši noguldījumu struktūru un īpatsvaru — palielinājies ilgtermiņa depozītu īpatsvars un samazinās pieprasījuma depozītu īpatsvars.Pētījuma rezultāti liecina, ka nerezidentu noguldījumu īpatsvars visos noguldījumos Latvijas banku sektorā ir samazinājies — 2004.gada beigās tas sasniedza 54%, bet 2006.gada beigās — 40%.Lai gan nerezidentu noguldījumu pieauguma tempi Lietuvā un Igaunijā no 2004.gada līdz 2006.gadam bija augstāki nekā Latvijā, tomēr kopējais nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks.Pētījuma autori lēš, ka ienākumi no šādu klientu apkalpošanas veido 45 miljonus latu, kas ir 15% no Latvijas banku nozares peļņas 2006.gadā.Kā norāda Latvijas—Amerikas finanšu forums (LAFF), nerezidentu klientu apkalpošana pozitīvi ietekmē Latvijas tekošā konta bilanci, kā arī sekmē Rīgas kā reģionāla finanšu centra izaugsmi.“KPMG Baltics” pētījums tika veikts pēc LAFF iniciatīvas. Tajā izmantoti dati, ko sniedza septiņas Latvijas bankas ar lielu nerezidentu depozītu īpatsvaru, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Centrālā statistikas pārvalde.