Viņa norādīja, ka kolektīva problēmas risināšanas iespēja ir diskutabla. "Patlaban ar ārkārtas risinājumiem būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nedrīkst izkropļot normālas ekonomiskas norises," teica bankas pārstāve un piebilda, ka var pastāvēt dažādas atbalsta formas, īpaši ģimenēm, kuras ņēmušas kredītu vienīgā mājokļa iegādei, bet ir svarīgi pieņemt sabalansētus lēmumus un neieslīgt populismā, dodot nepamatotus solījumus.
Izanalizējot "Nordea" bankas kredītportfeli, secināts, ka iemesli kredītu atmaksas kavējumiem ir dažādi. Strogonova stāstīja, ka kavētājus var iedalīt četrās grupās. Pirmajā iedzīvotājiem ir grūtības ar kredīta maksājumu segšanu tādu objektīvu iemeslu dēļ kā darba zaudējums, atalgojuma samazinājums vai bērna piedzimšana. Tāpat ir tādi cilvēki, kas paļāvušies uz optimistisku ienākumu prognozi, paredzot regulāru ikmēneša ienākumu pieaugumu, iespējas kredītu atmaksāt no īstermiņa ienākumiem, kā arī ir tādas personas, kas iestrēgušas mājokļa maiņas procesā.
Trešajā kredītu kavētāju grupā ir cilvēki, kas darbojušies nekustamo īpašumu jomā un iegādājušies vairākus īpašumus ar mērķi tos pārdot tālāk, kā arī slēpuši saistības citās kredītiestādēs. Strogonova atzina, ka ar kredītu atmaksas grūtībām vispirms saskārās tieši šie cilvēki.
Ceturtais kredītu kavētāju tips ir cilvēki, kas dzīvo "uz kredīta". Šiem iedzīvotājiem ir dažādas kredītsaistības par maksimāli pieejamām summām, viņi nākamos kredītus izmanto, lai atmaksātu esošās parādsaistības. Šādi cilvēki arī nereti saņemto kredītu neizlieto tam ņemtajam mērķim, piemēram, plānotā dzīvokļa remonta vietā izvēloties doties ceļojumā.
"Šīs četras grupas parāda, ka visus tipiskākos kredītu kavētājus nevaram samest vienā maisā un analizēt kā vienu grupu un nosaukt, ka tās ir visas ģimenes. Līdz ar to nebūtu taisnīgi un pamatoti piemērot visām grupām vienādas un īpašas atbalsta formas," secināja "Nordea" valdes locekle.
Pēdējā laikā aizvien biežāk maksājumus kavē tie cilvēki, kuri ir zaudējuši darbu. Nākotnē pieaugs kavējumu skaits visās četrās minētajās grupās, taču, cik liels šis pieaugums būs, pagaidām grūti prognozēt, atzina Strogonova.
Viņa norādīja, ka vislabāk tomēr klientam problēmu gadījumā uzreiz vērsties bankā un tādā gadījumā tiks meklēts risinājums. Lai gan daļa kredītu kavētāju ir tādi, kas bankas ignorē vai nespēj vienoties par labāko problēmas risinājumu, lielākā daļa tomēr ar bankām vēlas sadarboties.
"Nordea" bankas kredītu analīzes daļas vadītājs Rasmuss Pētersons savukārt informēja, ka atmaksas problēmu gadījumā parādu var kapitalizēt, pagarināt kredīta atmaksas termiņu, pārdot īpašumu, atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku, veikt tikai daļu no procentu maksājumiem vai piešķirt kredīta brīvdienas.
Pēc Pētersona teiktā, patlaban kredīta brīvdienas cilvēkiem, kas palikuši bez darba, banka var piešķirt pat līdz sešiem mēnešiem, tomēr nav izslēgts, ka šo termiņu var pagarināt.
Jau vēstīts, ka ekonomiskās lejupslīdes dēļ aizvien vairāk iedzīvotājiem rodas grūtības ar kredītu atmaksu. Finanšu ministrija izveidojusi darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Paredzēts, ka finanšu ministrs Atis Slakteris ar šiem priekšlikumiem tiks iepazīstināts februāra beigās.