Ar Krājbankas maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības. Atsevišķu pieteikumu iesniedza arī Rīgas dome, norādot, ka tās pretenzija pret banku ir desmit miljoni latu, bet banka uz pretenzijas iesniegšanu nekā nav reaģējusi.
Apgabaltiesa šodien lietu izskatīja nepilnas stundas laikā, uzklausot gan FKTK, gan Rīgas domes, gan arī bankas pilnvarnieka Jāņa Brazovska un tās administratora - auditorfirmas KPMG Baltic - pārstāvja Jāna Ozoliņa sniegtos paskaidrojumus, kuros tika lūgts banku pasludināt par maksātnespējīgu.
Brazovskis norādīja, ka Krājbankas parādsaistības par 100 miljoniem latu pārsniedz bankas aktīvus, kuru grāmatvedības vērtība, pēc FKTK pārstāvju šodien tiesas sēdē sacītā, ir 474,5 miljoni latu. Arī Rīgas domes desmit miljonu latu prasījums norāda, ka banka savas saistības nevarēs nokārtot, kas ir vēl viena no maksātnespējas pazīmēm.
Brazovskis sacīja, ka Latvijas Krājbankas kasē un korespondējošos kontos ir ap 20 miljoniem latu, bet nav pieejami 120 miljoni latu, kas izvietoti norēķinu kontos vai depozītos. Tāpat Latvijas Krājbankai ir prasījums pret tās mātes banku Snoras, kas atzīta par bankrotējušu.
Tāpat Latvijas Krājbankai izvietoti līdzekļi vairākās bankās Krievijā, Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, no kuriem vislielākais līdzekļu apjoms izvietots Maskavas bankā - 68 miljonu ASV dolāru apmērā. Visiem šiem līdzekļiem Krājbanka patlaban netiek klāt, jo šīs bankas norāda, ka minētās summas ir apķīlātas, un vienīgā iespēja tām tikt klāt ir darījumu apstrīdēšana un summu piedziņa.
Brazovskis žurnālistiem atzina, ka sanācijas gadījumā potenciālajam investoram būtu jārēķinās ar aptuveni 330 miljoniem latu, bet kopumā bankas darbības atjaunošanai varētu būt nepieciešami ap 700 miljoniem latu.
Ozoliņš tiesā norādīja, ka FKTK un Rīgas domes iesniegtie Krājbankas maksātnespējas pieteikumi sākotnēji šķiet pamatoti.
Ozoliņš sacīja, ka par Latvijas Krājbankas pārstāvjiem, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, būtu ieceļamas deviņas personas, tostarp valdes un padomes locekļi. Brazovskis papildināja, ka bez šo personu iecelšanas viņš neredz iespēju runāt par sanāciju, jo viņi ir saistīti ar bankas akcionāriem - Krievijas uzņēmēju Antonovu ģimeni, kā arī maksātnespējas procesā būtu iesaistāmi tie valdes locekļi, kuru drošības līdzeklis to atļauj, jo tas ir nepieciešams aktīvu saglabāšanai.
Jau ziņots, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
Pēc tam banka tiesā iesniedza Krājbankas maksātnespējas pieteikumu, ko tiesa sākotnēji līdz decembra beigām atstāja bez virzības, jo pieteikumā tika konstatēti trūkumi, kuru novēršanai tiesa deva papildus laiku.
Krājbankas maksātnespēja lietu tiesa ierosināja 13.decembrī, bet 16.decembrī pēc FKTK lūguma par Krājbankas maksātnespējas administratoru tika apstiprināta zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA KPMG Baltic.
"KPMG Baltic" rakstveidā pilnvaroja Ozoliņu veikt bankas administratora pienākumus.
Pēc bankas pasludināšanas par maksātnespējīgu nākamajās 30 dienās "KPMG Baltics" ir jāizvērtē bankas sanācijas iespējas un jāsagatavo sanācijas plāns vai arī jāiesniedz tiesā pieteikums par bankrota procesa sākšanu.
KPMG Baltic piedāvātos risinājumus iepriekš apstiprina FKTK. Tikai pēc tiesas nolēmuma par bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu KPMG Baltic pārņems bankas pārvaldību.
Jau ziņots, ka sākotnēji FKTK bankas administratora amatam virzīja Aigaru Lūsi, taču pēc tam šo kandidatūru atsauca, lēmumu motivējot ar informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc tam bankas administratora amatam tika virzīts Ints Goldmanis, taču viņa kandidatūru neapstiprināja tiesa.
Goldmanis šajā postenī netika apstiprināts interešu konflikta dēļ, skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V). Pēc premjera stāstītā, tiesa Goldmani noraidījusi, jo viņš ir administrators arī uzņēmumos, kuriem ir saistības ar Latvijas Krājbanku, tātad - veidojas interešu konflikts. Arī tiesā atzina, ka Goldmanis Latvijas Krājbankas administratora amatā nav iecelts, jo viņa kandidatūra nav atbildusi Kredītiestāžu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.