"Pašlaik notiek mākslīga ekonomiskās attīstības piebremzēšana, ko ir veicinājis pretinflācijas plāns. Tas ir devis pirmos rezultātus - kredītu izsniegšana kļuvusi stingrāka, kredītportfeļa pieaugums nav tik liels kā agrāk, kredītus saņemt vairs nav tik vienkārši kā agrāk. Latvijā redzama arī nekustamo īpašumu cenu korekcija. Tās ir pirmās pazīmes," viņš skaidrojis.
Pēc Viguļa teiktā, nākamās pazīmes, uz ko norāda ārvalstu eksperti ir -
ārējās tirdzniecības bilances pasliktināšanās, slikts iedzīvotāju noguldījumu rādītājs pret iekšzemes koproduktu. Turklāt Latvijā, nesaņemot algu, viens iedzīvotājs vidēji var izdzīvot tikai nepilnu mēnesi, kamēr citu valstu iedzīvotāju iekrājumi ir pietiekami, lai līdzīgos apstākļos iztiktu vismaz divus mēnešus.
"Parex bankas" pārstavis norādījis, ka pašreizējā Latvijas nestabilajā ekonomiskajā situācijā vispareizākais ir nevis tērēt, bet gan uzkrāt. "Kas notiek valstī tajos brīžos, kad ir ekonomiskā lejupslīde? Cenas vairs nekāpj, saņemt kredītu ir grūti, ļoti iespējama algu samazināšana, īpaši ņemot vērā straujo pieaugumu pēdējā laikā; atsevišķu uzņēmumu bankrots vai biznesa likvidēšana, kas savukārt nozīmē darba vietu skaita samazināšanos. Šo krīzi vieglāk pārdzīvo tie, kuriem ir kaut kādi iekrājum," viņš sacījis.
Vigulis norādījis, ka Latvijas iedzīvotāji īsti neapzinās, ko nozīmē ekonomiskā lejupslīde, jo līdz šim mūsu valstī tāda nav bijusi. "Gluži otrādi - pēdējos gados dzirdam tikai optimistiskas ziņas par straujo valsts attīstību. Un tagad šķiet neticami, ka var būt arī citādi. Taču pasaulē valdošās ekonomiskās likumsakarības nosaka - straujai augšupejai agri vai vēlu seko kritums, vai, runājot citiem vārdiem, pēc trekniem gadiem nāk liesie gadi. Būtu naivi cerēt, ka Latvijai izdosies no šīm likumsakarībām izvairīties," viņš teicis.
Uz jautājumu, kas notiks ar ieguldījumiem latos, ja lats tomēr tiks devalvēts, Vigulis atbildējis ar pretjautājumu - ko nozīme lata devalvācija? "Vai brīvs lata kurss pret eiro automātiski nozīmētu lata devalvāciju? Es teiktu, ka vēl ne. Tas lielā mērā ir atkarīgs no Latvijas Bankas monetārās politikas," viņš sacījis.
Runājot par iespējamo cenu kāpumu, ja lata un eiro kurss tiek atbrīvots, Vigulis paudis viedokli, ka ikdienas patēriņa precēm nevajadzētu kļūt dārgākām. "Cenas varētu augt tām precēm, kurām ir tieša piesaiste eiro, piemēram, automašīnām. Taču arī tas nav teikts, jo, samazinoties pieprasījumam, cenas var arī būtiski nekāpt," viņš sacījis.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Latvijas ekonomikai strauji attīstoties, savulaik tika prognozēti vairāki bagāti jeb treknie gadi. Taču ekonomikas attīstības straujie tempi ir radījuši nesabalansētību un augstu inflāciju, tādēļ šogad maijā valdība apstiprināja inflācijas bremzēšanas plānu, bet līdz decembra vidum plāno izstrādāt plānu ekonomikas stabilizācijai.
"Parex banka" septembra beigās bija otrā lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apjoma.