Pēdējā ceturksnī uzņēmēju noskaņojums ir piedzīvojis otru straujāko kritumu kopš indeksa izveides 2004. gadā – par 3,42 punktiem, noslīdot līdz 44,04 punktiem. Līdz ar to indekss šobrīd jau gandrīz par sešiem punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme.
Kopš 2007. gada sākuma sešus ceturkšņus pēc kārtas uzņēmēju noskaņojums ir nemitīgi pasliktinājies. Šajā periodā tas ir nokrities par 16,84 punktiem un pagājušā ceturksnī pirmo reizi indeksa vēsturē noslīdējis zem neitrālā vērtējuma sliekšņa.
Jūnijā viszemākās vērtības visā pētījuma periodā ir sasniedzis gan tagadnes, gan arī nākotnes indekss. Iepriekš piesardzīgu pozitīvisma devu vēl sniedza uzņēmēju nākotnes redzējums – pavasarī tas vēl bija virs 50 punktu atzīmes, savukārt šajā ceturksnī, sasniedzot vairs tikai 47,49 punktus, arī tas ir noslīdējis zem kritiskās atzīmes, liecinot ne vien par pesimistisku pašreizējās situācijas, bet arī tuvākā pusgada ekonomikas attīstības redzējumu.
Ekonomiskā stāvokļa vērtējums ir pesimistisks visās 26 uzņēmēju grupās, kas tiek analizētas pētījumā. Pēdējā ceturksnī nelielu kāpumu (+2,39) ir piedzīvojusi tikai lielo uzņēmēju grupa (uzņēmumi, kuros ir nodarbināti vairāk nekā 250 darbinieki). Tomēr arī šajā grupā ir saglabājies pesimistisks kopvērtējums – tikai 47,94 punkti.
Nozīmīgāko samazinājumu pēdējā ceturksnī ir piedzīvojuši uzņēmumi, kuru apgrozījums ir no 100 001 līdz 350 000 LVL (-9,91), vidējie uzņēmumi, kuros ir 50 – 249 darbinieki (-5,31), uzņēmumi mazpilsētās (5,26) un būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi (-5,25).
Būtisks kritums (-4,09) ir uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu un šajā ceturksnī līdzīgi citiem, arī viņu vērtējums ir noslīdējis zem neitrālās atzīmes sliekšņa (-46,53). Iepriekšējā ceturksnī uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu bija vienīgā uzņēmēju grupa, kas vēl bija saglabājusi pozitīvu vērtējumu.
Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī samazinājumu ir piedzīvojuši arī visi astoņi apakšindeksi (valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes, nozares ekonomiskās aktivitātes, konkurences nozarē, uzņēmumu apgrozījuma, rentabilitātes, finansiālā stāvokļa, darbinieku skaita un investīciju apjoma vērtējums). Lielākais samazinājums ir bijis vispārējai ekonomiskajai situācijai valstī (-5,47), ekonomiskajai aktivitātei pārstāvētajā nozarē (-5,22) un uzņēmuma apgrozījuma vērtējumam (-4,80).
Vienīgais apakšindekss, kas pēdējā ceturksnī saglabājis pozitīvu rezultātu, ir konkurences vērtējums pārstāvētajā nozarē (52,96 punkti), prognozējot salīdzinoši augstu konkurenci uzņēmumu vidū.
Parex bankas vecākais viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs par 2008.gada 2.ceturkšņa Parex index rezultātiem
Kopš 2004.gada sākuma aprēķinātais Parex lietišķās aktivitātes indekss šā gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada 1.ceturksni ir krities par 3,42 punktiem, sasniedzot 44,04 punktus, kas ir jauns vēsturiski viszemākais līmenis. Indeksa augstākā vērtība 61,12 punktu apmērā bija novērojama 2006.gadā, un no 2007.gada 1.ceturkšņa indekss uzsāka savu relatīvi straujo lejupslīdi. Apskatot Parex index apakšindeksus, mēs varam konstatēt, ka aptaujātajiem uzņēmējiem 2008.gadā gan 1., gan 2.ceturksnī ir nedaudz samazinājies apgrozījums un rentabilitāte, kā arī ir novērots neliels darbinieku skaita samazinājums un veikto investīciju apjoma samazinājums.
Parex nākotnes indekss pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē ir nedaudz nokrities zem 50 punktu atzīmes, un tas nozīmē, ka uzņēmēji uzskata, ka situācija nākamo sešu mēnešu laikā paliks nemainīga vai pat vēl nedaudz pasliktināsies. Interesanti ir tas, ka Parex index vērtību visvairāk velk uz leju nevis tādi salīdzinoši objektīvi rādītāji, kā uzņēmuma apgrozījums un rentabilitāte, bet gan subjektīvie viedokļi par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē un it īpaši par vispārējo ekonomisko situāciju valstī.
Tātad uzņēmēju pesimisms ir ievērojami lielāks par reālo apgrozījuma un rentabilitātes samazinājumu. Jādomā, ka šādu reālajai situācijai neatbilstoši lielu pesimismu uzņēmēji caurmērā iegūst nevis lūkojoties paši savu uzņēmumu finanšu pārskatos, bet gan klausoties nekustamā īpašuma attīstītāju un auto tirgotāju bēdu stāstos. Iespējams, ka visāda veida krīžu piesaukšana masu medijos pēdējā gada laikā arī ir palielinājusi uzņēmēju nedrošības sajūtu. Arī nekustamā īpašuma cenu lejupslīde un pasaules akciju tirgos vērojamās negatīvās tendences, kas kopumā ir samazinājušas arī mūsu uzņēmēju ietaupījumu tirgus vērtību, noteikti ir iespaidojušas uzņēmēju garastāvokli. Nenoliedzami savu pesimisma devu ir nesusi nenoteiktība energoresursu tirgū un augstās naftas cenas prognozes pasaulē, kā arī stabili augstie Latvijas inflācijas rādītāji.
Pēdējo 5 gadu laikā mēs esam jau pieraduši pie tā, ka daudzu Latvijas uzņēmumu apgrozījums palielinās par vairākiem desmitiem procentu gadā. Paies laiks, un mēs pieradīsim, ka pieaugums zem 10% gadā ir normāls un varbūt pat veselīgs uzņēmuma stabilai attīstībai. Iespējams, ka Latvijas uzņēmējus pagaidām vēl šokē apgrozījuma pieaugums, kas ir zemāks nekā 10% gadā, nemaz nerunājot par nelielu tā krišanos.
Jāsecina, ka nozīmīgai daļai uzņēmēju pesimisms šobrīd ir drīzāk pēdējās modes lieta, nevis skarbās realitātes rezultāts, jo virkne šķietami negatīvu notikumu neatstāj nekādu iespaidu uz attiecīgā uzņēmuma darbību. Gluži pretēji, virkne notikumu vidējā termiņā pat palielinās daudzu uzņēmumu konkurētspēju. Tā, piemēram, dzīvojamās platības cenu krišanās un pieprasījuma pēc darbaspēka samazināšanās ar laiku mazinās nu jau par normu kļuvušo darbaspēka izmaksu pieaugumu desmitiem procentu apmērā katru gadu. Darba tirgū ir spiesti atgriezties dažādu nozaru speciālisti, kas vieglas peļņas vilināti bija sākuši nodarboties ar celtniecību vai nekustamā īpašuma tirdzniecību. Cenu korekcija ir pavērusi virkni lielisku investīciju iespēju gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Daudzas parādības dabā attīstās viļņveidīgi un jebkurš tirgus nav izņēmums, jo tirgus uzvedību nosaka tā dalībnieki, kas ir dzīvas, un tātad pamatā neracionālas būtnes. Šobrīd mēs laižamies lejā no ekonomiskās attīstības viļņa, kas pasaulē ilga nedaudz vairāk kā 5 gadus, bet Latvijā vēl ilgāk. Parasti lejupslīde ir straujāka nekā kāpums, un tāpēc tā ilgst ievērojami īsāku laiku. Manuprāt pēc pāris gadiem mēs atkal atradīsimies vispārējas ekonomiskās izaugsmes periodā, kas atkal ilgs vismaz 5 gadus. Tāpēc, tēlaini izsakoties, tiem, kas uz kuģa jau atrodas, nav pamata panikā to pamest, bet tiem, kas šobrīd atrodas aiz borta, tuvojas lieliska iespēja uzrāpties uz klāja brīdī, kad kuģa borts ir visvieglāk aizsniedzams.
Par Parex index:
Latvijā pirmo lietišķās aktivitātes indeksu – Parex index – 2004. gada sākumā izveidoja Parex banka sadarbībā ar vadošo tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma pamatuzdevums ir iegūt vienotu indeksu, kas raksturotu Latvijas uzņēmēju subjektīvo vērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī. Parex index tiek aprēķināts, apkopojot un izvērtējot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus. Tas atspoguļo uzņēmēju viedokli un situācijas prognozes par ekonomisko aktivitāti valstī, attiecīgajā nozarē, kā arī dažādiem uzņēmuma darbības rādītājiem, piemēram, rentabilitāti, apgrozījumu, finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu, investīciju apjomu. Ja indekss ir virs 50, tas liecina par zināmu optimismu konkrētā jautājuma vērtējumā, savukārt, ja tas ir zem 50 punktu robežas, tad iespējams runāt par zināmu pesimismu. Pilnu Parex index pētījuma pārskatu var aplūkot Parex bankas mājas lapā: www.parex.lv.
Par Parex banku:
Parex banka ir viena no stabili augošām Latvijas komercbankām ar aktīviem vairāk kā 4,34 miljardi EUR. Parex banka saviem klientiem piedāvā integrētus pakalpojumus tādās jomās, kā kreditēšana, maksājumu kartes, līzings, aktīvu pārvaldīšana un vērtspapīru tirdzniecība. Patlaban bankā un tās filiālēs visā Latvijā strādā vairāk kā 2600 cilvēki. Bez tam Parex bankai ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 14 pasaules valstīs, tajā skaitā filiāle Berlīnē ar klientu apkalpošanas centriem Hamburgā un Minhenē, filiāle Stokholmā ar klientu apkalpošanas centru Malmē, filiāle Tallinā ar klientu apkalpošanas centru Narvā, meitas banka AP Anlage und Privatbank AG Šveicē un Parex Bankas Lietuvā. Parex banka ir vienīgais American Express sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt American Express kredītkartes. Parex bankai ir piešķirti šādi starptautiskie reitingi: Moody's Investors Service – Baa3 (investment grade), Fitch Ratings – BB+, Capital Intelligence – BBB (investment grade).
Papildu informācija:
Viktors Zaķis,
Korporatīvo komunikāciju speciālists
Tālrunis: 67010141 vai 29476754
e-pasts: [email protected]